Šobrīd spēkā ir jau ceturtais likums, kas sola valsts aizsardzībai tērēt 2% no IKP. Taču vēl nekad šis solījums nav bijis tik tuvu īstenošanai. 368 miljoni eiro šogad, 473 miljoni 2017. gadā. Iekšzemes kopprodukta prognozes izmaiņu dēļ nākamā gada budžets gan varētu tikt samazināts par 24 miljoniem. 2018. gadā plānoti 590 miljoni. Tie būs divi procenti, ko aizsardzībā pieprasa ieguldīt NATO dalībvalsts statuss un ko Latvija nedara jau kopš iestāšanās aliansē 2004. gadā. Priekšstatam, cik liels ir lēciens, var atgādināt zemāko punktu krīzē – 2012. gadu, kad aizsardzībai atvēlēja vien 199 miljonus un tos pašus tērēja ar aizsardzību ļoti attālināti saistītām lietām. Nu, piemēram, pupuķu apsaimniekošanai Ādažu poligonā pusotra miljona eiro vērtībā.
Tagad aizsardzībai pieejamais naudas apjoms daudzkāršojas, ar solījumu, ka muļķības finansētas vairs netiks. Jācer, ka tā, jo mēģinājumi piezīsties publiskajai naudai ar visādiem "prodžektiem" notiek sistemātiski visās jomās. Un te vietā jautājums par pašu komersantu godaprātu. Pat ja Aizsardzības ministrijā tika uzrakstīti aplami iepirkuma noteikumi, tieši SIA Zommers bija tā, kas savai armijai piegādāja Ķīnā ražotas sapieru lāpstu butaforijas par 3 eiro 10 centiem gabalā, kas visas salūza jau pie pirmajiem dūrieniem zemē. Labi vismaz, ka iepirkums neliels – 3100 eiro. Pēc tam vainīgie ierēdņi dabūja brāzienu, un nākamajā iepirkumā zemessargi tika pie 35 eiro gabalā vērtām Fiskar firmas lāpstām un "cita līmeņa darbaspējām", kā to vēstīja ministrija.
Vēl lielāka izgāšanās ir brāķa salūtmunīcijas iepirkums no Slovēnijas 2014. gadā. Firma Arex d.o.o. Šentjernej šai iepirkumā saņēma 744 500 eiro. Taču visi zemessargi ienīst sarkanās patronas, kas kūst un sprūst stobros, bojājot viņu ieročus. Arī šis stāsts ar mokām būs izšauts vai paslepus ugunskuros nokurināts.
Taču viens jautājums palicis neatbildēts. Vai tiešām Latvijas uzņēmēji nespēj saražot kvalitatīvu munīciju? Kvalitatīvas lāpstas, ja jau tās labākajā variantā jāpērk caur starpniekiem no Somijas, bet sliktākajā – no Ķīnas? Turklāt situācijā, kad metālapstrādes nozare Latvijā ir Top 2 industrija.
"Tas ir nožēlojami," konstatē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle-Ločmele. Viņa izskaidroja, kas pašlaik notiek Latvijas militārajā industrijā un par ko jātur īkšķi. Lielais uzdevums ir tērēt aizsardzības budžetu tā, lai līdz ar mūsu bruņotajiem spēkiem šī nauda stiprinātu tautsaimniecību un valsts budžetā atgrieztos veiksmīgu uzņēmumu maksātu nodokļu veidā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 20.oktobra, numurā!
Munīcija, droni, pārtikas pakas un iespēja pelnīt
Nevienai Latvijas tautsaimniecības nozarei nav tādu izredžu uz galvu reibinošu karjeru kā militārajai industrijai. Un arī izredžu pievilties, ja lēmēju galā ērtāk būs atstāt visu, kā ir.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.