Norises vietā pulcējās arī dažādu organizāciju un politisko partiju biedri, skolēnu grupas, jaunsargi dalīja pie krūtīm spraužamas lentītes valsts karoga krāsās. Siltais smidzinošais lietus nesteidzināja cilvēkus doties prom, tāpat nokrišņi nespēja apdzēst liesmiņu tūkstošus.
Taču šogad bija mainījies viens no Lāčplēša dienas simboliem - no tāluma nemirdzēja uguntiņu ierasti izgaismotais mūris. Sveču likšana tajā tika liegta - nesen veiktās rekonstrukcijas laikā aizbetonētas spraugas, turklāt arī Rīgas pils un tās mūra pārvaldītājas - v/as Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - jaunais vadītājs Mārtiņš Tols šogad ar mediju starpniecību aicināja cilvēkus izvietot sveces uz asfaltētās ietves un "citās atvēlētajās vietās".
Pārsteigumu par to, ka sveces nācās likt zemes līmenī, Dienai pauž Rundāles pils direktors un Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis: "Vasarā piedāvājām VNĪ ārzemju piemērus - ka slēdz braucamo daļu un uz ceļa izveido sveču mozaīku, tāpat - līdzās mūrim novietojamus statīvus, kuru skices jau bija radītas un atbalstītas padomē. Acīmredzot VNĪ ideju neīstenoja, tāpēc vizuālais efekts šogad izpalika."
Minētās skices autors ir arhitekts Artūrs Lapiņš no SIA Arhitektoniskās izpētes grupa. Viņš skaidro: "Piedāvājām mūra priekšā likt metāliskus statīvus ar kastītēm, kurās sabērtas smiltis, taču šogad tās nepaspēja uztaisīt. Klusībā ceru, ka nākamgad ideja materializēsies, jo gribas saglabāt iespēju svecītes likt acu līmenī, pretējā gadījumā tās nav redzamas. Turklāt nākamgad būs izgaismota arī restaurētā pils fasāde un vizuālā kompozīcija varētu būt iespaidīga."
Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) piekrīt, ka tieši Rīgas pils vēsturiskā aizsargmūra rotāšana ar svecītēm Lāčplēša dienā ir "sabiedrībā iemīļota, emocionāli un vizuāli skaista" tradīcija, un sola, ka aizvadītā atceres diena bijusi vienīgā reize, kad svecītes nācās likt zemē.
To apliecina arī VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina - jau nākamajā dienā pēc 11. novembra iestādē sākusies darbu plānošana: "Nepieciešamas iepirkuma procedūras gan projektētājiem, gan izgatavotājiem, kā arī pats izgatavošanas darbs prasa laiku." Iemesls, kāpēc to nepaspēja paveikt jau šogad, esot Rīgas pils remontdarbi, kas turpināšoties līdz nākamā gada novembrim.
Visu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Mūra mirdzums vēl uz papīra lasiet ceturtdienas, 13.novembra, laikrakstā Diena!