Vasarā velosipēdistu un gājēju daudzums pilsētu ielās un arī uz ceļiem ārpus pilsētām pieaug, turklāt pēdējos gados arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties arī ar skrejriteņiem. Diemžē15. jūnijā– jo vairāk braucēju, jo vairāk negadījumu un sadursmju.
2020. gada laikā satiksmes negadījumos bojā gāja 15 velosipēdisti (kas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš), bet ievainojumus guva 621 riteņbraucējs, rāda CSDD statistika. Lielākā daļa no šiem negadījumiem notikusi apdzīvotās vietās vai tuvu tām, tāpat vismaz puse avāriju notikušas krēslā vai tumsā, kad velobraucējs nav laikus pamanīts. Ja velosipēds ir aprīkots ar lukturīšiem vai atstarotājiem, tas ceļu satiksmē ir redzams vismaz no 150 m attāluma. Savukārt, ja velosipēdam nav neviena gaismas elementa, autovadītājs to pamana pēdējā brīdī un, iespējams, vairs nepaspēj noreaģēt un laikus nobremzēt. Šāda "neizgaismota" situācija ir iemesls daudzām traģēdijām uz Latvijas ceļiem, īpaši gada tumšajos mēnešos.
Līdzīgi ir ar gājējiem – pērn 43,3% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti gājēji, notikuši diennakts tumšajā laikā, un kopumā gada griezumā bojā gājuši 43 gājēji. Izteikti vairāk – vecumā pēc 64 gadiem.
Bet visizteiksmīgākā situācija ir ar elektriskajiem skrejriteņiem: 2018. gadā ceļu satiksmes negadījumi ar tiem bija tikai trīs, bet 2020. gadā – jau 88, turklāt ar diviem bojāgājušajiem, liecina Valsts policijas dati. Jāpiebilst, ka šīs salīdzinoši neaizsargātākās satiksmes dalībnieku grupas pamanās iekļūt arī savstarpējās sadursmēs. 2020. gadā reģistrēti 35 negadījumi, kuros velosipēds vai skrejritenis ir uzbraucis gājējam.
Nav grūti iedomāties, ka vismaz daļa no šiem visiem negadījumiem cēlušies no savstarpējas cieņas un pieklājības trūkuma uz ceļa. Kurš gan nebūs manījis dusmīgus skrejriteņu stūrētāju vai velobraucēju skatus "tūļīgo un neparedzamo" gājēju virzienā vai gājēju lamas, kas dažkārt trāpa pat dažam labam lēnam un solīdam riteņbraucējam?!
Saspīlētas attiecības valda arī starp velosipēdistiem un autovadītājiem. 31% autovadītāju ir negatīvi noskaņoti pret riteņbraucējiem, jo to uzvedība ceļu satiksmē bieži vien ir neprognozējama (nerāda pagriezienus, strauji veic manevrus, neievēro luksofora aizliedzošo signālu un t. s. aklās zonas principu), rāda CSDD 2019. gada pētījums.
Biežāk velosipēdistus necieš Rīgā un citās pilsētās dzīvojošie autovadītāji, kuri paši reti brauc ar velosipēdu. Tikmēr arī 18% no riteņbraucējiem autovadītāju uzvedību raksturo kā nevērīgu – ar intervāla un distances neievērošanu vai strauja, neprognozējama manevra veikšanu. Gan autovadītāji, gan velosipēdisti atceras otras puses pārkāpumus – pamatā nerēķināšanos ar viņu interesēm. CSDD secina: abas grupas pārstāv individualitātes, konkurences vērtības, tādēļ dabiskais stāvoklis ir negatīva attieksme, jo abas konkurē par savu prioritāro pozīciju uz ceļa, taču tajā pašā laikā šo konkurenci būtu svarīgi pārvērst par prognozējamu sadarbību.
Kā to izdarīt? Laikam jau tikai audzējot pašiem savu iecietību un sapratni par citu satiksmes dalībnieku interesēm uz ceļa, kā arī zinot un ievērojot ceļu satiksmes noteikumus un elementārus drošas braukšanas pamatprincipus. Svarīgi tos iemācīt arī bērniem, starp kuriem daudzi tieši šovasar, iespējams, pirmo reizi iemēģinās velosipēdu, skrejriteni vai skrituļdēli.
Droši ar skrejriteni
- Ievēro ceļu satiksmes noteikumus un cieni citus! Seko norādēm ceļazīmēs, ievēro ātruma ierobežojumus un netraucē kājāmgājējiem. Izmanto veloceliņus, ievēro distanci un neveic straujus un negaidītus manevrus citu transportlīdzekļu vai gājēju tuvumā.
- Maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 25 km/h, bet kontrolē to atbilstoši situācijai un satiksmes plūsmas intensitātei.
- Nekad nebrauc alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē!
- Braucot nezaudē uzmanību, nenovērsies no ceļa un turies pie stūres ar abām rokām. Neturi rokās telefonu un neklausies mūziku!
- Skrejritenis ir piemērots vienam braucējam, nebrauc ar kādu divatā!
- Lieto papildu drošības elementus – ķiveri, ceļu un elkoņu sargus.
- Esi uzmanīgs sliktos laikapstākļos – lietū skrejritenim ir sliktāka saķere ar ceļu.
Droši ar velosipēdu
- Liec galvā drošības ķiveri un pareizi aprīko velosipēdu ar lukturiem un gaismu atstarojošiem elementiem. Diennakts tumšajā laikā velc gaismu atstarojošu vesti.
- Uz ielas vai ceļa pārvietojies pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai. Ja esat vairāku riteņbraucēju kompānija, brauciet viens aiz otra, nevis blakus! Ievērojiet drošu intervālu un distanci vienam no otra un no automašīnām.
- Braucot pa gājēju ceļu vai ietvi, priekšroka ir gājējam – izvēlies tādu braukšanas ātrumu, lai gājēji netiktu apdraudēti vai traucēti. Ja nepieciešams, brauc, nepārsniedzot gājēju pārvietošanās ātrumu.
- Nebrauc alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē!
- Apdrošini velosipēdu pret negadījumiem un zādzībām, reģistrē to CSDD un vienmēr atstāj to drošās vietās (pie droša statīva un videonovērošanas kameru tuvumā), pieslēdzot ar kvalitatīvu saslēgu un saslēdzot riteni kopā ar rāmi.