Kā aģentūru LETA informēja vēstules autori, ar atklātu vēstuli pie Latvijas Ministru kabineta, kā arī atsevišķi pie Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministriju vadības vērsušās privātās Latvijas mūziķus, producentus, pasākumu organizētājus un izklaides nozari apkalpojošo tehnisko uzņēmumu apvienojošās organizācijas, prasot atkal "atvērt" kultūras un publisko pasākumu durvis apmeklētājiem, tādējādi sekojot kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas -, kā arī citu Eiropas Savienības valstu paraugam.
Koncertaģentūras "L Tips Agency" vadītājs Gints Putniņš akcentēja, ka Covid-19 ierobežojumi, "mūžam mainīgie" noteikumi un "nekonsekvence" to pieņemšanā un piemērošanā vissmagāk skar tās nozares, kas tieši saistītas ar pakalpojumu sniegšanu publiskajā vidē - kultūras un izklaides pasākumi, koncerti, sporta notikumi, ēdināšana, viesmīlības bizness.
"Mēs saprotam un respektējam rūpes par visas sabiedrības veselību, tāpat izprotam arī ar Covid-19 pandēmiju saistītos procesus pasaulē, tomēr mums nav saprotams, kāpēc Latvijā visi lēmumi tiek pieņemti ar novēlošanos, tie tiek mainīti nevis pa dienām, bet stundām, savukārt uzņēmējiem, kas nodrošina publisku pasākumu norisi, mūziķiem, citiem radošajiem cilvēkiem brīžiem pat nav laika piemēroties, nerunājot nemaz par plānošanu ilgtermiņā," vērtēja Putniņš, piebilstot, ka arī tagad vienīgais zināmais fakts ir tas, ka 28.februārī beidzas ārkārtējā situācija.
Pasākumu nozares Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvis Normunds Eilands savukārt norādīja uz to, ka sākumā Latvijā noteiktie ierobežojumi bija vismaz līdzīgi citur esošajiem. "Bet pilnīgi absurds ir kas cits: kamēr mūsu kaimiņi un nozares vissīvākie konkurenti lietuvieši un igauņi jau ir pieņēmuši lēmumu par ierobežojumu atcelšanu, tikmēr mēs zinām tikai to, ka "lemsim atkarībā no situācijas"," pauda Eilands.
Uzņēmuma "Kompānija NA" vadītājs Aldis Janēvics akcentēja, ka jebkurš pasākums, tā organizācija un tehniskais nodrošinājums nav vienas dienas "projekts", bet gan ilgstoši plānojams, menedžējams un tehniski organizējams.
"Tāpēc mēs - gan tehniķi, gan producenti, pasākumu organizētāji un mūziķi - nevaram vienā dienā darīt šādi, bet nākamajā - citādi. Tas nav iespējams, līdz ar to prognozējamība un atļauja strādāt brīdī, kad citās valstīs tāda jau ir dota, ir vitāli svarīga, lai nozare vispār funkcionētu, pelnītu un maksātu nodokļus valsts budžetā," norādīja Janēvics.
Mūziķis Dons uzsvēra, ka nozare "vienkārši pieprasa" atcelt visus ierobežojumus no 1.marta, kas būtu darāms nevis prasītāju interešu, bet gan vienlīdzīgu noteikumu visā Eiropas Savienībā dēļ.
Dona ieskatā Latvija ir vissliktākajā stāvoklī no Baltijas valstīm, turklāt, neraugoties uz visstingrākajiem ierobežojumiem pasākumu un izklaides nozarē Baltijā, Latvijā Covid-19 izplatības rādītāji nebūt nav labāki nekā Igaunijā vai Lietuvā.
Kā ziņots, valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus.
"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.