“Sabiedrisko grupu iesaiste sabiedriskā medija darbā ir nepietiekama. Pašlaik paredzētā sabiedrības iesaiste ir daudz mazāka nekā tai būtu jābūt. Taču tieši plaša sabiedrības grupu pārstāvniecība sabiedriskajā medijā var nodrošināt reālu politisko neitralitāti un viedokļu daudzveidību. Koncepcijā pašlaik dominē vertikālas hierarhijas pārvaldes modelis, kas nav pareizi, jo pieļauj diktātu “no augšas”. Tas arī ir viens no koncepcijas vājakajiem punktiem. Mums, piemēram, no sarunām ar NEPLP nekļuva skaidrs, kā tiks nodrošināta Ziņu dienesta neatkarība.”
I.Mūrniece jautāta, vai viens no iemesliem koncepcijas noraidīšanai nav tas, ka sabiedriskā medija padomē nav paredzēti politisko partiju pārstāvji, skaidroja: “Esmu rūpīgi pētījusi ārvalstu pieredzi. Piemēram, Igaunijā šādā padomē darbojas visu parlamentā ievēlēto partiju pārstāvji. Šāda atklāta pārstāvniecība izslēdz riskus par slēpto, kādu politisko grupu ietekmi, kas ir ļoti bīstama.”
I.Mūrniece arī atzina, ka NA nav vienīgais politiskais spēks, kuram ir iebildumi pret koncepciju. “Saeimas kuluāros no vairāku partiju biedriem ir izskanējušas bažas tieši par jaunā sabiedriskā medija politisko neitralitāti un neietekmējamību. Tas ir nopietns signāls. Mani bažīgu dara arī premjera V.Dombrovska teiktais, ka nav zināms, vai būs nauda radio un televīzijas apvienošanai. Tas var novest pie sabiedriskā medija dzīšanās pēc reitingiem un tā rezultātu mēs jau redzējām gadījumā ar kultūras raidījuma 100 grami kultūras raidlaika pārcelšanu.”
Savukārt, Diena.lv aptaujātie eksperti norādīja, ka jaunā jaunā sabiedriskā medija koncepcija nodrošina maksimālu neatkarību no politiskās elites un minimizē politiķu ietekmes nostiprināšanās risku.
"Acīmredzot Nacionālo apvienību šāds scenārijs neapmierina," tā portālam Diena.lv atzina mediju eksperts Sergejs Kruks, komentējot šās dienas valdības sēdi, kur Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri balsoja pret jaunās sabiedriskā medija koncepcijas virzīšanu izskatīšanai Saeimā.
Viens no NA galvenajiem iebildumiem ir bažas, vai jaunais medijs būs politiski neitrāls un nodrošinās viedokļu daudzveidību. S.Kruks norāda, ka gadījums ar raidījuma 100 grami kultūras raidlaiku, kad Saeimas atbildīgā komisija, kuru vada NA deputāte Ināra Mūrniece, vēlējās iejaukties Latvijas Televīzijas programmu plānošanā, pierāda, ka politiķiem ir vēlme iejaukties LTV darbībā. "Ir bijuši signāli, ka arī daļa Vienotības deputātu ir neapmierināta ar jauno koncepciju. Valdošā koalīcija panāca sev labvēlīgu lēmumu, to īstenojot ar NA rokām."
Providus mediju eksperte Ilze Straustiņa atzina, ka viņai ir neizprotama NA nostāja. "Viens no šīs partijas iebildumiem bija par to, ka sabiedriskā medija uzraudzības padomē nebūs politisko partiju pārstāvju. Taču tieši šis arī bija viens no koncepcijas mērķiem – padarīt sabiedrisko mediju maksimāli brīvu no politiķu iejaukšanās."
Politologs Filips Rajevskis portālam Diena.lv atzina: tā ir cīņa par varu un NA grib palielināt savu ietekmi. "NA grib ietekmēt tās vērtības, kuras popularizēs sabiedriskais medijs. Jautājums par ietekmi partijām ir īpaši svarīgs, gaidot Saeimas vēlēšanas 2014.gadā."
Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Cālīte Dulevska portālam Diena.lv pauda krasi atšķirīgu nostāju. "Piekrītu NA tieslietu ministra Jāņa Bordāna iebildumiem pret jauno koncepciju. Tie ir pamatoti. Viens no būtiskākajiem pretargumentiem ir finansējuma jautājums. Ja mediju apvienošanai netiks piešķirts būtisks papildu finansējums un nauda būs jāatrod pašiem medijiem, tas ir vistiešākais veids, kā nonākt reitingu un reklāmdevēju verdzībā. Tas nav pieļaujami sabiedriskajam medijam. Pārliecības par šo koncepciju trūkst ļoti daudziem deputātiem un es pret šīm bažām izturētos ļoti nopietni. Pēc tam, kad notika LTV valdes vēlēšanas, mana pārliecība, ka politiķi neietekmē procesus LTV, ir sarukusi līdz nullei. Uzskatu, ka jaunās koncepcijas ietvaros, slēpjoties aiz demokrātijas, politiķu ietekmes risks tomēr pastāv."
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības ministri otrdien nobloķēja valdības lēmumu par atbalstu vienotā sabiedriskā medija izveidei.
Saskaņā ar koalīcijas līgumu koncepcija tika novirzīta papildus saskaņošanai koalīcijas partiju sadarbības padomē.
Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredzēja atbalstīt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.