Tajā pašā laikā likumprojektā saglabāsies normas, kas paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai pēc likuma nosacījumu stāšanās spēkā kādas personas iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.
Taču komisija atbalstīja no likumprojekta izslēgt normu, kas būtu paredzējusi, ka valdība būtu bijusi tiesīga trīs mēnešu laikā pēc likumā paredzētās informācijas saņemšanas pieņemt lēmumu, kas uzliktu par pienākumu konkrētiem attiecīgās kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, noteiktā termiņā atsavināt kapitāla daļas vai akcijas. Tāpat no likumprojekta plānots izslēgt normu, ka Ministru kabinets būtu varējis pieņemt lēmumu personālsabiedrības biedriem izstāties no sabiedrības.
Priekšlikumu par šo normu izslēgšanu iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (Vienotība), kurš skaidroja, ka EM uzskata, ka "nacionālās drošības komercsabiedrību" grozījumi nebūtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku.
Likuma mērķis tiks sasniegts arī tad, ja likums attieksies tikai uz tiem darījumiem, kas notiks nākotnē jeb pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā, komisijas sēdē skaidroja EM pārstāvji.
Komisija darbu pie iesniegtajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā turpinās 22.martā, savukārt Saeima par tiem galīgajā lasījumā balsos 23.martā.
Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi likumu grozījumus, kas paredzēs valdības atļaujas saņemšanu, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.
Izmaiņas plānots attiecināt uz atsevišķiem lieliem elektronisko sakaru uzņēmumiem, nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atsevišķiem gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem.
Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.