Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Valērijs Gabrāns Dienai ziņoja, ka Ceraukstes upītē ieplūdusī dīzeļdegviela tikusi līdz Mūsai, kur aptuveni sešu kilometru garumā uz ūdens virsmas izveidojusi plēvīti, un Lielupei. Pēc viņa teiktā, dīzeļdegvielas un ūdens maisījums izplatījies tūkstoš kvadrātmetru platībā Ceraukstes upes palienā. Naftas produktu savākšanu apgrūtina tas, ka palienā nav iespējams iebraukt tehnikai un visi savākšanas darbi tiek veikti "ar rokām", stāsta V.Gabrāns. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka Aināra Penča teiktā, ugunsdzēsēji piesārņojuma savākšanā varētu iesaistīties sestdien no rīta. Piektdienas vakarā ugunsdzēsēji gatavoja bonas un veica citus sagatavošanās darbus. Plānots, ka uzņēmums LatRosTrans, pie kura naftas caurules notikusi nelikumīgā pieslēgšanās, sestdien ar helikopteru apsekos vietu un ziņos par piesārņojuma apmēriem. Savukārt pirms trīs nedēļām piesārņojums konstatēts Bauskas rajona Verģupītē, kurā no Balticovo vistu mēslu laukuma ieplūda liels apjoms vircas. Rezultātā "aptuveni kilometra garumā Verģupītes gultne klāta ar gļotainu aplikumu, kurā nav iespējama ūdens dzīvo būtņu esamība," saka V.Gabrāns. Lai gan upītē zivju nav, "bojā gājuši sīkorganismi". "Nav jau galīgi neatgriezeniski, bet katra šāda reize nav bez sekām. Upes piesārņojās, izmainās eko sistēma, upes aizaug," viņš skaidro. Pats uzņēmums atzīst, ka bijusi noplūde no mēslu laukuma, taču paši to neesot pamanījuši, saka Balticovo tehniskais direktors Aivars Janeks. Piesārņojumu konstatēja inspektors iepriekš plānotas pārbaudes laikā. Par sodu šajā gadījumā lemšot reģionālā pārvalde Rīgā. V.Gabrāns lēš, ka uzņēmumam varētu nākties maksāt augstāko administratīvajā pārkāpumu kodeksā paredzēto sodu - Ls 2000. Līdz ko nokritīsies ūdens līmenis upē, uzņēmums sākšot gultnes tīrīšanu. Kā stāsta V.Gabrāns, problēmas ar Balticovo ir regulāri un viņi jau "agrāk sodīti, pēdējā reize bija šogad janvārī, kad uzņēmums samaksāja Ls 500 sodu". Vaina esot kūtsmēslu apsaimniekošanā, jo Balticovo izmanto šķidro mēslu tehnoloģiju, kas atšķirībā no sausajiem mēsliem viegli var radīt vircas piesārņojumu. Pērn uzņēmums sāka ieviest sauso mēslu tehnoloģiju dējējvistu zonā. Vēl palikusi cāļu un māšu zona, taču atšķirība jau manāma. Tagad vienā dienā vistas "saražo" 20 tonnas šķidro mēslu, agrāk - 200, saka A.Janeks. Viņš paskaidro, ka "putniem mēsli birst caur grīdu, jaunajā tehnoloģijā tos savāc uz lateksa lentes, kas iznes mēslus ārā divas reizes nedēļā, un tie paspēj apžūt, bet vecajā tehnoloģijā tie krita uz šīfera grīdas un, lai tos divas, trīs reizes dienā nokasītu, tika izmantots ūdens, kas mēslus sašķidrināja." V.Gabrāns atzīst, ka Balticovo "piegājiens ir pareizs - pārkārtot visu ražotni, vienīgi jāsaprot, ka tas nenotiek vienā dienā".
Nafta un putnu mēsli piesārņo Zemgales upes
Bauskas rajona upes trīs nedēļu laikā piedzīvojušas jau divus ievērojamus piesārņojumus. Pirms trīs nedēļām Verģupītes ekosistēmu viena kilometra garumā iznīcināja lielākā olu ražotāja a/s Balticovo putnu mēsli. Savukārt piektdien Mūsas upē konstatētā dīzeļdegvielas noplūde, kas sākusies Ceraukstes upītē no kāda nelegāla naftas pieslēguma un tikusi līdz pat Lielupei, apjomi un kaitējums vēl nav zināmi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.