Koalīcijas partneri šodien turpinājuši sarunas par nākamā gada un nākamās trīsgades budžetu. Kariņš pastāstīja, ka šonedēļ notiks vēl vairāki sarunu etapi.
"Esam procesā vienoties par to, kā pieaugošā budžeta nauda būtu pareizāk un labāk sadalāma, lai tiktu nodrošināta Latvijas attīstība, vienlaikus stiprinot sabiedrības vienlīdzību un taisnīgumu," teica Kariņš.
Premjers pauda, ka, neskatoties uz dažādajām koalīcijas partiju interesēm, partneri mēģina kopā vienoties. "Ir pieci politiskie spēki, katram ir savas prioritātes. Patlaban izskatās, ka, neskatoties uz to, ka katram ir sava sāpe vai vēlme, tomēr skatāmies uz to, kā kopā vienoties. Sarunas notiek, process notiek," atzīmēja Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka valdība strādā tā, lai 2020.gada valsts budžeta projekts Saeimai tiktu nodots jau oktobra vidū.
Jau vēstīts, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka Rīgas satiksmes iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.
GoodMaan&ParexK&K
Pliks nosaukums