Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.
Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.
Opozīcijas deputāti brīdināja, ka bez darba varētu palikt vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju, kas krīzes laikā nav pieļaujams. Tika atgādināts, ka MUN režīms tika ieviests tieši iepriekšējās finanšu krīzes laikā, tādējādi sniedzot atbalstu iedzīvotājiem, kuri varētu dibināt mazus uzņēmumus un nodrošināt iztiku vismaz sev. Politiķi uzsvēra, ka Covid-19 krīze ir neparedzama un jau tagad tā ir būtiski negatīvi ietekmējusi valsts un pasaules ekonomiku, tāpēc esot bezatbildīgi krīzes apstākļos traucēt cilvēkiem strādāt un pakļaut viņus nabadzības riskam.
Opozīcijas politiķi bija piedāvājuši virkni citu variāciju, kā varētu pārskatīt MUN režīmu, to darot saudzīgāk, nekā to piedāvā darīt koalīcijas politiķi un valdība. Priekšlikumos tika ietverta gan Igaunijas, gan Francijas pieredze, taču neviens opozīcijas priekšlikums netika atbalstīts.
Asa kritika tika vērsta arī pret koalīciju un valdību kopumā, kas strādājot kā "balsošanas mašīnas" un pat neiesaistoties pašu lēmumu skaidrošanā. Ar laiku debatētāju rindām pievienojās koalīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāti, kuri diezgan bieži kritizēja citus koalīcijas partnerus - īpaši partiju apvienības "Jaunā vienotība" pārstāvēto Finanšu ministriju. Bijušais JKP frakcijas deputāts Andris Kazinovskis pat mudināja koalīciju nebalsot par MUN un atstāt atbildību par grozījumiem MUN likumā tieši uz premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pleciem.
Deputāti no opozīcijas flanga arī uzsvēra, ka ir aplami MUN režīmu reorganizēt tikai tāpēc, ka daļa uzņēmēju to izmanto negodprātīgi. Opozīcijas politiķi šādu rīcību salīdzināja gan ar mājas nodedzināšanu, ja tajā ieperinājusies žurka, gan skabargas likvidēšanu no pirksta, nogriežot roku. Kritika tika veltīta arī tam, ka netiek piedāvāti risinājumi, kas varētu pie atbildības saukt negodprātīgos uzņēmējus, saglabājot iespēju šajā režīmā strādāt mazajiem uzņēmējiem.
Koalīcijas deputāti tika brīdināti, ka sabiedrība neaizmirsīs šādus grozījumus un tas atspoguļosies arī vēlēšanu rezultātos. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) prognozēja, ka jau uzreiz pēc likuma pieņemšanas sāksies politisko partiju sacensība par labākā speciālā nodokļa režīma izstrādi, jo izrādīsies, ka grozījumu skartie iedzīvotāji tiešām vērsīsies sociālajos dienestos, jo būs zaudējuši iespēju strādāt.
Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Grozījumu autori pārliecināti, ka šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz, ka no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.
MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija.
No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN, norādīts grozījumu anotācijā.
Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
Paredzēts, ka no nākamā gada 1.janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40% apmērā.
Likumprojekts paredz saglabāt līdzšinējo MUN sadalījumu: 80% no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Patlaban mikrouzņēmumā var strādāt pieci darbinieki un viņu atalgojums nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī. Apgrozījumam līdz 40 000 eiro piemēro MUN likmi 15% apmērā, bet apgrozījumam virs 40 000 eiro - likmi 20% apmērā.