Grozījumu projekts, ko ceturtdien plānots nodot starpinstitūciju saskaņošanai, paredz Ventspils pilsētai samazināt zvejas rīku skaita limitu par diviem reņģu stāvvadiem, trīs lucīšu murdiem, 41 zivju tīklu, 23 reņģu tīklu, 500 zivju āķiem un pieciem akmeņplekstu tīkliem.
Rucavas novadam tiks pārdalīta daļa no Ventspils zvejas rīku skaita limita, papildus piešķirot vienu reņģu stāvvadu, divus lucīšu murdus, 31 zivju tīklu un 23 reņģu tīklus. Tāpat Rucavas novadam tiks samazināts zivju vadu limits par diviem vadiem. Paredzēts arī novadam papildus iedalīt piecus reņģu stāvvadus.
Liepājai tiks pārdalīta daļa no Ventspils zvejas rīku skaita limita, papildus piešķirot vienu reņģu stāvvadu un 10 zivju tīklus, kā arī mencu zvejas lieguma kompensācijai papildus iedalīts viens reņģu stāvvads.
Salacgrīvas novadam papildus piešķirts viens apaļo jūrasgrunduļu murds.
Daļa no Jūrmalai iedalītajiem zvejas rīku limitiem tiks piešķirta Saulkrastu novadam, kuram papildus piešķirti divi reņģu stāvvadi un trīs zivju murdi.
Zemkopības ministrija norāda, ka izmaiņas finansiāli nenozīmīgi ietekmēs piekrastes komerczvejniekus. Palielinoties apaļā jūrasgrunduļa zvejas iespējām, iespējams, palielināsies arī zvejnieku ienākumi no šo zivju pārdošanas.
Pēc Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmā pieejamās informācijas, 2019.gadā Ventspils pilsētas un novada, Rucavas novada, Liepājas, Salacgrīvas novada, Saulkrastu novada un Jūrmalas pašvaldību jūras piekrastes ūdeņos kopumā zvejo 79 komerczvejnieki un 399 pašpatēriņa zvejnieki.
Paredzēts, ka mainītos zvejas limitus varēs piemērot no 2020.gada 1.janvāra.