Priekšnosacījums e-vēlēšanu rīkošanai ir spēja nodrošināt tik ļoti būtisko principu, ka vēlēšanas ir aizklātas. Koncepcijas projektā, kuru nākamnedēļ, 23.septembrī, skatīs valdības komiteja, nosaukts arī veids, kā identificēt vēlētāju – ar elektronisko parakstu. Vienlaikus netiek izslēgti arī citi personas elektroniskās identifikācijas risinājumi.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu praksi pēc nobalsošanas internetā iecerēts atstāt iespēju atkārtoti balsot iecirknī vispārējā vēlēšanu dienā. Proti, atkārtotas balsošanas jautājums ir aktualizēts, ņemot vērā, ka interneta vēlēšanu procedūra norises ziņā ir pielīdzināma nobalsošanai pa pastu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu gadījumos, kad vēlētājs ir balsojis pa pastu, atkārtota balsošana klātienē ir pieļaujama. Noteicošais būs vēlētāja balsojums klātienē - vēlēšanu iecirknī.
Tāpat iecerēts paredzēt iespēju, ka Centrālā vēlēšanu komisija var atsaukt interneta vēlēšanas vai atcelt to rezultātus, piemēram, kiberuzbrukuma gadījumā, vai lūgt veikt interneta vēlēšanu rezultātu atkārtotu pārskaitīšanu. Jāpiebilst gan, ka pirms interneta vēlēšanu sistēma tiks ieviesta lietošanā, to plānots testēt uz iespējamiem apdraudējumiem.
Interneta vēlēšanu sagatavošana un vēlāk organizēšana nebūs lēts prieks. Priekšizpētes projektam nepieciešami 250 000 lati, bet pašas vēlēšanu sistēmas izstrādei - 500 000 līdz 700 000 lati, no kuriem lauvas tiesu prasīs programmatūras izveide. Savukārt nākamo kārtējo vēlēšanu vai tautas nobalsošanas sarīkošana jau maksās 50 000 latu, bet interneta vēlēšanu sistēmas uzturēšana gadā – 25 000 latu. Jaunā kārtība radīs papildus izmaksas arī dažādām vēlēšanu organizēšanā iesaistītajām iestādēm. Piemēram, Centrālā vēlēšanu komisija aplēsusi, ka tai būs nepieciešami 180 000 lati, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – 345 000 lati.
Interneta vēlēšanu platformas turētāja funkciju plānots nodot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, jo e-vēlēšanu sistēmas turētāju valsts vēlas paturēt savā ietekmē.