Pašlaik plānots, ka līdz gada beigām vai nākamā gada sākumā tiks apzināta aktuālā situācija ar latvāņu izplatību un nepieciešamie finanšu resursi pasākumu īstenošanai, lai situāciju novērstu, pastāstīja K. Barševska.
Viņa arī norādīja, ka līdz ar krīzes sākšanos un taupības pasākumu ieviešanu Latvijā netika rasta iespēja piešķirt valsts atbalstu latvāņu izplatības apkarošanas pasākumiem.
Lai aktualizētu šo būtisko jautājumu un meklētu iespējamos risinājumus latvāņu izplatības apkarošanai, šā gada maijā notika VARAM un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvju tikšanās. Tās laikā tika panākta vienošanās kopīgi strādāt, lai apzinātu šodienas situāciju ar latvāņu izplatību Latvijā. Tikai pēc aktuālās situācijas apzināšanas atbildīgās iestādes varēs uzsākt darbu pie nepieciešamo finanšu resursu apzināšanas, norādīja VARAM pārstāve.
Portāls Diena.lv jau vēstījis, ka Sosnovska latvāņi Latvijā aizņēmuši aptuveni 10 640 hektārus, liecina jaunākie Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) veiktie mērījumi. VAAD pārstāve Astra Garkāje informēja, ka dienests turpina saņemt arvien jaunus iesniegumus par latvāņu skartām teritorijām, kas liecina par to, ka invazīvie augi joprojām Latvijā ir izplatīti.
Visvairāk latvāņu ir Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas un Nereteas novados, pastāstīja A. Garkāje. Savukārt no pagastiem latvāņi visbiežāk sastopami Barkavas, Vaives, Siguldas un Pilskalnes pagastos.
Līdz 2010. gada sākumam VAAD konstatēja, ka Latvijā ir 10 230 hektāri ar latvāni invadēto teritoriju, taču pēdējo gadu laikā dienests konstatējis jaunas teritorijas, kuras pārņēmuši latvāņi. A. Garkāje gan piebilst, ka dienestam nav tādu resursu, lai veiktu jau uzmērīto teritoriju monitoringu un noteiktu, vai tajās situācija uzlabojusies un īpašnieks veicis kādus pasākumus, lai latvāņus iznīcinātu.
Sākot no 20. gs. 40. gadu beigām, Sosnovska latvāni ieveda un sāka audzēt Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Baltijas valstīs no latvāņu izmantošanas lopbarībā vēlāk atteicās, jo mājlopu pienam un gaļai tika konstatēta augam raksturīgā anīsa smarža, kā arī draudi cilvēku un
dzīvnieku veselībai. Taču daļā Krievijas ziemeļu apgabalu Sosnovska latvāni opbarības ražošanā izmanto vēl šodien, liecina VAAD mājas lapā pieejamā informācija.
Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām invazīvo latvāņu sugu augi rada arī nopietnus draudus cilvēku veselībai. Augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kuri nonākot saskarē ar cilvēka ādu, gļotādu, saules ultravioleto staru ietekmē izraisa apdegumus.