Latvijas upēs pārsvarā turpinās lēna ūdens līmeņa pazemināšanās vai nelielas līmeņa svārstības, kas raksturīgas ziemas mazūdens periodam. Piemēram, Gaujā pie Siguldas kopš 12. marta ūdens līmenis ir pazeminājies par 161 centimetru (cm), bet Salacā pie Mazsalacas kopš 11. marta par 33 cm. Savukārt Daugavā laikā no 20. marta līdz 1. aprīlim ir sākusies neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās, kopumā līdz 2.aprīlim līmenis cēlies tikai par 1 - 16 cm.
Upes pārsvarā klāj ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai torosiem, atsevišķās vietās zem ledus atrodas vižņi. Dažviet upēs gar krastiem piesalas. Mēmelē pie Tabokines saglabājas ledus sablīvējums. 31. martā ledus biezums Daugavā bija no 38 - 50 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē no 49 - 54 cm, Dubnā pie Sīļiem 34 cm, Rēzeknē pie Griškāniem 46 cm, Ogrē pie Lielpēčiem 52 cm, Gaujā pie Valmieras 55 cm un Carnikavā 49 cm, Lielupē no 33 - 43 cm.
Gaisa temperatūrai dienas laikā paaugstinoties virs 0 grādiem, Latvijas rietumu daļas upēs, kā arī centrālās daļas upju straujākajos posmos ir sācies lēns ledus sairšanas process. Ledus segā parādās jauni caurkusumi un izskalojumi, īpaši posmos, kur ledstāve izveidojās tikai martā. Ventā pie Kuldīgas saglabājas nepilna ledus sega ar plaisām, bet Gaujā pie Siguldas kopš 1. aprīļa gar krastiem palikušas tikai palieku piesalas.
Tuvākajās dienās atsevišķos upju posmos iespējamas nelielas ūdens līmeņa svārstības, turpināsies lēna sniega un ledus kušana, ledus izturība samazināsies. Tā kā ledus upēs ir klāts ar sniegu un ledus biezums ir ļoti nevienmērīgs, iet uz ledus ir ļoti bīstami.