NATO valstis tēriņus aizsardzībai kāpinājušas jau piekto gadu pēc kārtas

Latvija ir viena no sešām tā dēvētajām NATO paraugvalstīm. Nākamgad aizsardzības budžets arī tiek plānots 2% apmērā, kas nozīmē papildu 26 miljonus eiro. 

Laba tendence

Vienīgā valsts, kuras izdevumi pavisam nedaudz ir kritušies salīdzinājumā ar 2018. gadu gan atvēlētās naudas, gan procentu izteiksmē no IKP, ir no Eiropas Savienības aizejošā Lielbritānija. Taču tā joprojām tērē virs 2%, kas ir nemainīga tendence šīs valsts aizsardzības politikā vismaz pēdējos septiņus gadus. Tāpat joprojām daudz valstu aizsardzības budžetam paredz nemainīgu procentu daļu no IKP. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO ikgadējo vasaras ziņojumu vērtējis šādi: "Eiropā un Kanādā reālais izdevumu pieaugums ir 3,9% – jau piektais aizsardzības budžetu palielināšanas gads pēc kārtas. Tendence ir laba."

Amerikas Savienoto Valstu prezidenti, tostarp Donalds Tramps jo īpaši asi ir pārmetis Eiropas valstīm, ka tās nepietiekami tērē aizsardzībai. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns Dienai skaidro, ka par galveno aizsardzības izdevumu pakāpenisko pieaugumu iemeslu uzskatāma Ukrainas krīze, nevis ASV retorika. "Jāņem vērā arī citi saistīti un nesaistīti faktori, kas atšķiras atkarībā no valsts – Krievijas kā augstākas intensitātes drauda apzināšanās, daļas sabiedroto izpratne par savu bruņoto spēku bēdīgo stāvokli, Ķīnas varas pieaugums pasaulē, nerimstošie terorisma draudi, arī ASV prezidenta administrācijas pret sabiedrotajiem vērstā kritika. Kopumā var teikt, ka Trampa kritika ir bijis pastiprinošs, bet ne izšķirošs faktors. Daļā valstu, īpaši no ASV drošības garantijām atkarīgākajās, tas ir bijis būtiskāks faktors nekā citās," vērtē Andžāns.

Līdz šim asākie vārdi tikuši veltīti Vācijai, kas šogad gan naudas, gan procentu izteiksmē aizsardzībai paredzējusi vairāk līdzekļu. Andžāns uzsver, ka Vācija ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē. Līdz ar to pat samērā pieticīgi procentuālie izdevumi no IKP ir ievērojami reālā izteiksmē. "Arī iekšpolitiskās diskusijas par aizsardzības izdevumiem nav viennozīmīgas. Tāpēc izdevumu kāpums absolūtos skaitļos ir vērā ņemams," viņš uzsver, vienlaikus atzīstot, ka 2% robežas sasniegšana tuvāko gadu laikā ir maz ticama. "Vācija paralēli turpina pārdomāt un pārvērtēt savu globālo lomu un aizsardzības politiku. Varbūtība, ka Vācija tērēs tikai tērēšanas pēc, ir maza. Visticamāk, nauda atbalstīs konkrētus darbus. Par reālu un izpildāmu var vērtēt mērķi sasniegt 1,5% līdz 2024. gadam," spriež pētnieks.