Iecerēts izveidot arī digitālu platformu un ieviest tālruni, lai uz vakcīnu varētu pieteikties ikviens, kurš vēlas, un vieta nepaliktu tukša. Vislielākais ar Covid-19 inficēto skaits ir sociālās aprūpes centros. Arī starp stacionāros ievietotajiem visvairāk cilvēku ir no 50 līdz 90 gadiem – vidēji ap 200 katrā vecuma grupā. Pagaidām nav plāna, kā un kad vakcinēs sociāli neaizsargātākos un otro prioritāro grupu – gados vecus cilvēkus, par kuru aprūpi daudzos gadījumos atbildību uzņēmušies sociālie aprūpētāji.
Cerības uz līderu paraugu
Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P), komentējot mediķu ne visai straujo vakcinēšanās tempu, atzīst, ka lielākās grūtības nav vakcinācijas kabinetu spēja vakcinēt, bet samērā kūtrā pieteikšanās potēties. Pēdējā informācija liecina, ka var rasties jauna problēma – savlaicīga vakcīnu piegāde.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris ir pārliecināts, ka vislabāk uzrunā personīgais piemērs, un atgādina, ka masveida vakcinācija notikusi Izraēlā un liela loma bijusi valsts vadītāju piemēram vakcinēties pirmajiem. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga uzsver, ka ir viena no pirmajām, kas vakcinējusies, un to izdarījusi visa slimnīcas valde: "Ja otram jāsaka, kas jādara, īpaši, ja runa ir par kaut ko jaunu un nebijušu, tad tas ir jārāda ar savu piemēru." Slimnīcu vadītāju iniciatīvu pozitīvi vērtē arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, kardiologs Andris Skride (A/P), un komisijas 12. janvāra sēdes dalībnieki atbalstīja ierosinājumu uzrunāt profesionālās organizācijas (Latvijas Māsu, ģimenes ārstu asociācijas u. c.) par vakcinācijas nozīmi, to uzticot medicīnas zinātņu ekspertiem.
Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs stāsta, ka darīts viss iespējamais, lai veicinātu mediķu vakcināciju, – slimnīcas koplietošanas e-pastā ievietotas saites uz videokonferencēm, kurās Latvijas zinošākie infektologi skaidro visu par vakcīnām un vakcinēšanās nozīmi. Taču, viņaprāt, gados jaunākie un vidējā vecuma kolēģi ikdienā vairāk seko līdzi neoficiālai informācijai sociālajos tīklos, kas sēj bažas un neticību.
Gaida ar nepacietību
Veselības ministrijas vakcinācijas plāns paredzēja, ka visvairāk tiks iegādātas AstraZeneca vakcīnas, kuru izstrādē iesaistīti zinātnieki no Oksfordas Universitātes. Jāpiebilst, ka Oksfordas Jennera institūtā profesores Sāras Gilbertas vadībā iepriekš ir izstrādāta vakcīna pret citu koronavīrusa izraisīto slimību – Tuvo Austrumu respiratoro sindromu (MERS).
Viens no brīvprātīgajiem jaunās vakcīnas izmēģinājumos bija arī Oksfordas Universitātes Socioloģijas katedras vadītājs profesors Kristiāns Mondens. Viņš Dienai stāsta par savu pieredzi: "Tviterī bija aicinājums pieteikties brīvprātīgajiem pētījumā, un nodomāju, kāpēc gan nepieteikties. Ietilpstu prasītajā grupā vecumā no 18 līdz 55 gadiem (45 gadi) un esmu vesels, dzīvoju universitātes tuvumā – tas arī bija viens no nosacījumiem. Uzskatu, ka risks ir minimāls, joprojām nezinu, vai esmu kontrolgrupā vai eksperimentālajā grupā. Kontrolvakcīna ir izgudrota jau pirms pieciem gadiem, un ir zināms, ka tā ir droša, bet jaunā vakcīna ietver tādu pašu risku, kā izmēģinot jebkuru jaunu medikamentu, tas ir, var rasties alerģija, sāpēt roka, kurā veikta vakcinācija, vai pāris dienu būt sliktāka pašsajūta. Teorētiski lielākais risks ir inficēties ar Covid-19 un, ja patiešām saslimst, pēc vakcīnas justies sliktāk, bet, manuprāt, tāds risks ir ļoti minimāls, jo pētījumos ar dzīvniekiem tas nav noticis. Dalos ar savu pieredzi, lai cilvēkus iedrošinātu, ka radītās vakcīnas nav nekādas Frankenšteina vakcīnas."
Mondens atzīst, ka pirmajā dienā roka, kurā injicēja eksperimentālo vakcīnu, bijusi jutīga, bet tāda reakcija var būt, arī saņemot vakcīnu pret meningītu. Pirmo nedēļu regulāri bija jāmēra temperatūra, bet turpmāk katru dienu jāsazinās ar pētniekiem un jāstāsta par simptomiem, piemēram, vai ir klepus. "Vakcīna ir nepieciešama, un svarīgi ir piedalīties tās atklāšanā, un kādam tas ir jādara. Man nav bail, jo uzticos, ka tas ir droši. Protams, nav zināms, uz cik ilgu laiku cilvēki iegūs imunitāti, jo koronavīruss jau neizzudīs pavisam. Piemēram, savā ģimenē bērnus vakcinējam pret gripu, jo tā ir ļoti lipīga slimība un ātri var inficēt vecus cilvēkus. Daudzi mirst no gripas, bet, ja nebūtu vakcīnas un zāļu, mirstība būtu daudz lielāka. Katru gadu jāvakcinējas no jauna – īpaši bērniem un veciem cilvēkiem, jo tas palīdz slimību ierobežot un mazināt," ir pārliecināts Mondens.
Mēģinās izprast sadarbību
Lielbritānijas Apvienotā vakcinācijas un imunizācijas komiteja (Joint Committee on Vaccination and Immunisation) ieteikusi, ka prioritātei vakcinācijas programmā būtu jābūt mirstības novēršanai un veselības un sociālās aprūpes sistēmas uzturēšanai. Mirstības risks no Covid-19 palielinās līdz ar vecumu, tāpēc prioritāšu noteikšana galvenokārt ir atkarīga no vecuma. Lielbritānijas eksperti iesaka vispirms vakcinēt veselības un sociālās aprūpes iestādēs mītošos klientus un darbiniekus virs 80 gadu vecuma, tad 75 gadus un vecākus klīniski neaizsargātus indivīdus utt. Tiek lēsts, ka cilvēki vecumā virs 50 gadiem kopā veido aptuveni 99% no novēršamās mirstības no Covid-19.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 12. janvāra sēdē, runājot par vakcinācijas plānu, Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš sacīja, ka ministrija apzina tikai valsts sociālos aprūpes centrus, bet dati par to, cik ar Covid-19 sasirguši pašvaldību aprūpes namos, jāmeklē Slimību profilakses un kontroles centrā. Saeimas deputāti nolēma dibināt starpresoru izpētes grupu, lai izprastu, kā sadarbojas Veselības un Labklājības ministrijas atbildīgās amatpersonas, lai nepieļautu infekcijas straujo izplatību un īstenotu vakcinācijas plānu.
Patlaban Covid-19 konstatēts klientiem deviņās no 25 valsts sociālās aprūpes centru filiālēm, tomēr sasirgušo skaits, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, esot samazinājies, informēja Dūdiņš. Pirmdien bija zināms par 178 sasirgušiem klientiem. Lai mazinātu saslimšanu gan valsts, gan pašvaldību sociālās aprūpes centros, valdība atbalstījusi LM ieceri darbiniekus testēt ar Covid-19 antivielu eksprestestiem.
Saraksti jau gatavi
Latvijā viens no lielākajiem valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC) ir Zemgale ar astoņām filiālēm, kurās ir 1408 vietas, tai skaitā 25 bērniem. 12. janvārī filiālēs kopumā reģistrēti 156 Covid-19 pozitīvi klienti, kas ir 11,7 procenti no kopējā skaita.
VSAC Zemgale vadītājs Kristaps Keišs Dienai norāda, ka centra iemītnieki ļoti gaida vakcīnu: "Kā izeju no šīs situācijas gaidām gan klientu, gan darbinieku vakcināciju, un saraksti jau ir gatavi. Klienti vakcināciju saredz kā atbrīvošanu no ilgstošajiem ierobežojumiem, no kuriem ir patiesi noguruši. Viņi ilgojas tikties ar radiniekiem, sportot, braukt ekskursijās utt. Centra iemītnieki visu laiku jautā, kad beidzot būs vakcīna." Pozitīvā attieksme esot izveidojusies no dzirdētā televīzijā un radio un lasītā presē. Viņi ir saprotoši, atbalsta arī pārgurušos darbiniekus, teic Keišs.
Tiesa, ne Veselības ministrija, ne citas atbildīgās iestādes joprojām nav sniegušas informāciju, kad un kā notiks senioru vakcinācija. Lielāku skaidrību varētu viest ceturtdien plānotā sanāksme, kurā pulcēsies VM, LM un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.