"Mēs tērējam milzu naudas reklāmām, bet nevaram piegādāt 10 000 vakcīnu. Mēs esam izsmiekls," tik skarbi premjers Krišjānis Kariņš (JV) reaģēja uz notikumiem saistībā ar vakcīnu piegādātāju uzņēmumu Oribalt Riga, kas nebija spējīgs izpildīt līguma saistības.
Jāatgādina, ka uzņēmumam Oribalt Riga bija trešdien un ceturtdien vakcinācijas vietās jānogādā 10 000 vakcīnu devu.
Uzņēmums pieviļ
Trešdienas vakarā veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) sociālajā vietnē Twitter ierakstīja: "Šodien virknē vakcinācijas kabinetu nav piegādātas vakcīnas. Man ļoti žēl, un es no sirds atvainojos par šo situāciju. Mūs ir pievīlis vakcīnu piegādātājs Oribalt, ir kaut kāda nesaprašanās vai neizdarība (to noskaidrošu) par vakcīnu piegādes grafiku ar @SPKCentrs. Risinām."
Runājot par to, kāda ir līguma summa ar SIA Oribalt Riga, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns skaidroja, ka par noliktavas pakalpojumiem līgums ir noslēgts par 60 800 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt par piegādi trim reģioniem – 900 000 eiro bez PVN. Abi līgumi ir spēkā līdz 2020. gada 30. septembrim, tomēr, ņemot vērā radušos situāciju, tiks vērtēti līguma juridiskie aspekti.
Veselības ministrs arī skaidroja, ka ar šo uzņēmumu, kas izraudzīts konkursa kārtībā, sadarbība sākta 8. martā un problēmas radušās jau ar pirmās 2600 vakcīnu devu kravas izvadāšanu.
Kā izrādījās, uzņēmuma vadība bija absolūti nepretimnākoša un trešdienas vakarā atteicās situāciju risināt, aizbildinoties ar darbalaika beigām. Tā rezultātā naktī uz ceturtdienu uzņēmuma noliktavu apsargāja Valsts policija. Veselības ministrija steigā vienojās ar citiem piegādātājiem, kas vakar vakcīnas izvadāja.
Šī situācija izraisīja valdības vadītāja sašutumu, un viņš norādīja, ka ir vajadzīgs konkrēts risinājums, lai kaut kas tāds neatkārtotos, īpaši aprīlī, sākoties masu vakcinācijai, kad diennaktī būs jāizvadā nevis 10 000, bet 100 000 devu.
Rezerves plāns
Lai arī veselības ministrs solīja, ka problēma tiks atrisināta, līgums ar Oribalt tiks lauzts un tā vietā publiskā iepirkuma rezultātā tiks izvēlēts cits piegādātājs, K. Kariņš pauda bažas, vai šādi gadījumi nevar atkārtoties. Valdības vadītājs atteicās paļauties tikai uz privātajiem piegādātajiem un aicināja pārdomāt, vai vakcīnu loģistika nav uzticama armijai.
Šim viedoklim piekrita arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), norādot, ka «tas, kas ir noticis ar vakcīnu izvadāšanu, ir līguma ar sabiedrību pārkāpšana». Ministrs arī pauda, ka nevar lūgt sabiedrībai pildīt visus noteiktos ierobežojumus un vienlaikus pašiem nepildīt savas saistības. Arī E. Rinkēvičs pauda atbalstu armijas iesaistei.
Gan K. Kariņš, gan E. Rinkēvičs arī pauda, ka, paliekot pie līdzšinējās sistēmas ar publiskā iepirkumā izvēlētiem privātiem piegādātājiem, nav garantiju, ka neatkārtojas tāda situācija kā ar Oribalt. Tas būtu īpaši bīstami, sākoties masveida vakcinācijai.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. T. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) atgādināja, ka Nacionālie bruņotie spēki jau decembra beigās pauda gatavību uzņemties loģistikas procesu koordināciju, taču valdība lēma citādi. Pašlaik ministrs redz divus iespējamos scenārijus. Pirmais – atbildība tāpat kā līdz šim paliek Veselības ministrijai, taču tā lūdz armiju talkā, konkrēti pasakot, kādu palīdzību tā sagaida. Otrs variants – atbildību par vakcīnu loģistiku pilnībā pārņem armija, taču tādā gadījumā bruņotajiem spēkiem ir nepieciešams mēnesis laika, lai sagatavotos. Gan A. Pabriks, gan Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsvēra: nekādā gadījumā nav iespējama vai nu kopīga, vai dalīta atbildība. Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi pārņemt pilnībā vakcīnu loģistiku tikai tad, ja viņi ir vienīgie atbildīgie par procesu. Pretējā gadījumā armija noteikti nāks palīgā, taču atbildīgā joprojām būs Veselības ministrija.
Kolēģa argumenti šķita loģiski pārējiem valdības locekļiem, un valdība pēc K. Kariņa ierosinājuma vienojās, ka Veselības ministrija sadarbosies ar bruņotajiem spēkiem vakcīnu piegādē, paralēli paliekot arī privātajiem piegādātājiem. Vienlaikus Aizsardzības ministrija izstrādās plānu B, kas paredz pilnīgu procesu pārņemšanu, kuru iedarbinās tikai krīzes situācijā. K. Kariņš pieļāva, ka, iespējams, šāds plāns dzīvē nebūs jāievieš, tomēr drošības labad tādam jābūt.