Decembra sākumā Ģenerālprokuratūra secināja, ka Ministru kabineta atbalstītā lidsabiedrības airBaltic pamatkapitāla samazināšana par 571 miljonu eiro, novirzot tos iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšanai, nemazina ne aviokompānijas vērtību, nedz valstij piederošo akciju skaitu. Tomēr ne šajā jautājumā ir šīs situācijas sāls. Ņemot vērā, ka airBaltic gatavojas publiskajai akciju emisijai, acīmredzami, ka bez šāda soļa tā nebūtu iespējama. "Bilance bija jāsakārto, un šie zaudējumi bija jānoraksta. Un šaubu nav, ka akcionārs ir rīkojies tiesiski, veicot šo zaudējumu norakstīšanu uz pamatkapitāla rēķina. Šeit vairāk ir jautājums par politisku atbildību, nevis cita veida pārkāpumu, un Ģenerālprokuratūra nav īstā instance šādas atbildības ierosināšanai," uzskata INVL Family Office vadītājs Andrejs Martinovs.
Viņš teic, ka līdz brīdim, kamēr uzņēmuma zaudējumi nav segti, piemēram, no nākamo periodu peļņas (tautas valodā – zaudējumi ir atpelnīti), vai, kā airBaltic gadījumā, samazinot pamatkapitālu, tad, vienkāršoti runājot, tās ir uzņēmuma saistības pret akcionāriem. Un arī, kad nāk jauni akcionāri un, piemēram, iegulda papildu kapitālu, šis pienākums "atpelnīt uzkrātos zaudējumus" saglabājas, un tas noteikti ir šķērslis šo jauno akcionāru piesaistei.
Atsakās neatgriezeniski
"airBaltic akcionārs (valsts), lemjot par zaudējumu segšanu, samazinot pamatkapitālu, neatgriezeniski atteicās no tiesībām šos zaudējumus atgūt un samierinājās ar vairāk nekā pusmiljarda eiro norakstīšanu jeb zaudēšanu. To var saukt arī par "akciju struktūras vienkāršošanu",
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 18. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40