Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Neatbilstošo bērnu zoodārzs

Kā Labklājības ministrija (LM) nonākusi tiktāl, ka bērnu tiesības Latvijā nereti tiek ievērotas tikai uz papīra, taču ne realitātē un ka arvien vairāk jauno pilsoņu nākas nodot adopcijā uz ārvalstīm tā vietā, lai palielinātu atbalstu vietējām ģimenēm? Kāpēc LM paspārnē esošā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), spriežot pēc tās publiskās komunikācijas, lielu darbu velta bērnu uzticības tālruņa darbībai, taču gadiem ilgi nav pamanījusi kritisko situāciju bērnunamos, kā arī nav spējusi palīdzēt daudzām ģimenēm, kas saskārušās ar nepamatotiem bāriņtiesu lēmumiem?

Šīs tēmas Diena atspoguļoja divās rakstu sērijās – par ārzemju adopciju un visvarenajām bāriņtiesām. Bijušās labklājības nozares ministres Ilze Viņķele (Vienotība) un Dagnija Staķe (ZZS) pašreizējo situāciju bērnu aprūpes jomā vērtē pretrunīgi un norāda, ka plaisa starp iztēloto ideālu un praksi būs vienmēr.

"Tas ir ļoti slikti, ka mums nākas atdot Latvijas bērnus uz ārzemēm, un grūti pateikt, kas ir iemesls, kāpēc ārzemnieki adoptē arī slimus bērnus. Gribu ticēt, ka viņus patiešām vada misijas apziņa. Taču vietējie adoptētāji to vairumā gadījumu nevar atļauties, jo zinām, cik maksā medicīna," statistiku vērtē Staķe. Arvien palielinās starpība starp ārzemniekiem un vietējiem adoptētājiem nodoto bērnu skaitu – pērn pie cittautiešiem aizceļojuši 163 bērni, bet Latvijā adoptētājus atraduši 106 bērni. Jaunākie dati liecina, ka pašlaik Latvijā adopcijai pieejami 1306 bērni, savukārt adopcijā uz ārzemēm izdodami 625 bērni. "Nav noslēpums, ka [vietējo] ģimeņu apstākļi ir ļoti smagi, un es pieļauju, ka kāds rēķinās, ka audžuģimenes vai aizbildņa statusa gadījumā ienāk papildu atbalsts," saka Staķe un piebilst, ka laikā, kad viņa vadīja labklājības nozari, ar bērnu tiesību jautājumiem nācies saskarties mazāk, jo tolaik darbojās arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM), ko vadīja Ainars Baštiks (nu jau likvidētās LPP/LC biedrs). Tieši viņa darbības laikā latviešu bērnu adopcija uz ārvalstīm uzņēma apgriezienus. "Tādas runas pastāv, bet viss ir jāpierāda. Bērnu tirdzniecību ārzemniekiem var pierādīt tikai tad, ja kaut kas ir oficiāli maksāts, bet nekas tāds noteikti nenotika," uzskata D. Staķe.

Smagi apvainojumi 

Vaicāta, vai savā labklājības ministres amata pildīšanas laikā bija rosinājusi atbalsta palielināšanu adoptētājiem, tādējādi motivējot kļūt par adoptētājiem cilvēkus, kuri lēmumu kavējas pieņemt tieši nepietiekamā materiālā stāvokļa dēļ, Viņķele saka: "Es domāju, ka adopciju neizvēlas finansiālu apsvērumu dēļ. Tā savā ziņā pielīdzināma bērnu radīšanai. Protams, atbildīgi vecāki savus finansiālos apstākļus pirms tam izvērtē, tomēr gribu cerēt, ka šie stimuli nav izšķirošie, kādēļ cilvēki vēlas tikt pie bērna, dzemdējot paši vai adoptējot. Bet, runājot par finansiālajiem stimuliem, tas jau gadiem ilgi tiek domāts un cerēts, ka pienāks brīdis, kad pabalstus varēs palielināt, bet šeit ir runa par prioritātēm." Dzirdot jautājumu, vai valstij nav prioritātes paturēt Latvijā bērnus, kas palikuši bez vecāku gādības, Viņķele iekarst: "Tad jums jāiet pie cilvēkiem, kuri apskatījuši bērnus ar smagām veselības problēmām vecumā virs sešiem gadiem, uz kuriem vietējie adoptētāji neskatās. Es, būdama labklājības ministre, parakstīju bērnu lietas ārzemju adopcijai un redzēju, kā pie tiem bērniem, atvainojos, kā zooloģiskajā dārzā pa septiņām astoņām reizēm nākuši vietējie adoptētāji un vērtējuši, ka viņi nav adoptējami. Es gribētu redzēt, par kādu naudu un vai vispār par naudu viņi mainītu šo savu viedokli!" 

Eksministre strikti izsakās arī par aizdomām, ka veseliem adoptējamiem bērniem tiek noteiktas nepamatotas diagnozes, lai to aizsegā viņus nodotu naudīgajiem ārvalstniekiem: "Es kategoriski atsakos skaidroties par šiem ļoti smagajiem apvainojumiem! Ir runāts gadiem par visādiem murgiem par bērnu tirdzniecības ķēdēm, LM arī vērsusies Valsts policijā – neviena pierādījuma. Tad, lūdzu, kur ir tās falsificētās diagnozes? LM ir viens adoptējamo bērnu saraksts, kurš tiek turēts neatkarīgi no tā, kuras politiskās partijas ministrs vada nozari! Ja šis ārprātīgais, nežēlīgais un labi organizētais tīkls pastāvētu, tad pie tās ministru mainības, kas ir LM, un pie tā, ka tur bijusi vairāku partiju pārstāvniecība, pēc loģikas šai sazvērestībai bija jānāk gaismā. Jo nepastāv kaut kāda starppartijiska bērnu tirdzniecības vienošanās, kuru gadiem ilgi varētu noslēpt." Uz to pašu sarunā ar Dienu norāda Staķe un piebilst, ka, lai visi bez vecāku gādības palikušie bērni varētu uzaugt ģimeniskā vidē, Latvijā vēl ir ļoti daudz darāmā.

Visu Kristīnas Putincevas rakstu Neatbilstošo bērnu zoodārzs lasiet ceturtdien, 16. aprīļa laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas