Diennaktī NMC apkalpo vidēji 160 cilvēku, un tas jāpagūst 5 - 7 ārstiem. Nodaļā sava sistēma ir, bet līdztekus ir jātiek galā ar vairākām citām problēmām, kurām nevajadzētu būt. Viena no tām - bezpajumtnieku un alkohola pārmākto cilvēku izvietošana. NMC virsārste Dina Balode atzīst: "Es pazina visu rajonu. Šeit, Stradiņos, neatliekamajā palīdzībā, strādāju četrus gadus un pazīstu ļoti daudzus bezpajumtniekus. Tā nav normāla situācija. Ja viņš būs smirdīgs, netīrs, asiņains, tas nekas - ārsts vispirms sniegs palīdzību viņam, ja dzīvība būs apdraudēta. Taču nejēdzība ir tā, ka šeit nokļūst arī tas, kas būtu pa taisno vedams uz atskurbtuvi, cits nekas viņam nekaiš." Centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis bezpajumtniekus ironiski dēvē par ekskluzīvajiem pacientiem. "Todien mūsu personāls to vien darīja kā mazgāja šos pacientus, bet ārsti organizēja, uz kuru patversmi viņus pēc tam nogādāt."
Otrs, kas noēd mediķu laiku, kā arī profesionālos un emocionālos resursus, - ambulatoro pacientu plūsma, kas ir ļoti liela. Proti, tie ir cilvēki, ar kuru ārstēšanu būtu jānodarbojas ģimenes ārstiem. "Atveda radi trešdien pacientu," atceras daktere Balode, "Kungs gados, jau ar lielu ceļa somu - ieradies uz palikšanu stacionārā. "Nē," es saku, "jums analīzes ir labas, jūs varat ārstēties ambulatori..." Viņš saka: jums ir pienākums meklēt man vietu! "Da utra vam vremja esķ, išķiķe mesto!" (Līdz rītam jums ir laiks, meklējiet vietu — krievu val.) Tā es viņam uzrakstīju nosūtījumu uz slimnīcas nodaļu, pasvītroju iestāšanās iemeslu — es jau arī neiešu konfliktēt veselas diennakts garumā." Tieši vecāka gadagājuma cilvēki kopš padomju laikiem pieraduši, ka var aizbraukt uz slimnīcu «pagulēt”. Pērn no visiem NMC uzņemtajiem pacientiem pēc izmeklēšanas ārstēšanai mājās tika atlaisti 60 procenti!
Vēl lielu daļu cilvēku, kam pēc būtības nemaz nevajadzētu nonākt NMC, atved tieši "ātrie". "Būtu tikai loģiski, ja, izsaucot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi uz mājām, mediķis, kas viņam sniedz pirmo palīdzību, izvērtētu, vai šim cilvēkam vajadzīga ambulatora palīdzība vai arī viņš pirms vešanas uz slimnīcu sazinātos ar pacienta ģimenes ārstu," uzskata Ratobiļskis, "Bet diemžēl tā nenotiek. Ja cilvēks pieprasa, viņi nemaz nedrīkstot nevest." Bieži vien "ātrie" viņiem atvedot cilvēku ar ierakstu dokumentos — pēc kategoriska pacienta pieprasījuma. Vai arī - pēc tuvinieku pieprasījuma.
Vēl viens kavēklis efektīvam darbam ir sapratnes trūkums. Tagad tiek plānots - uzņemšanas nodaļā būs mediķi, sociālais darbinieks un arī servisa darbinieks, kas atbild par komunikāciju ar pacientu. Lūk, šāds trijstūris sniegs maksimālo palīdzību visiem, kas šeit nokļūst. Mediķi esot vienojušies, ka 90 procenti pārpratumu ar pacientiem un viņu tuviniekiem rodas no komunikācijas trūkuma, nevis medicīnisku kļūdu dēļ.
Veselības ministrei Ingrīdai Circenei ir savs redzējums, kā uzlabot uzņemšanas nodaļu darbu: «Ministrija piedāvāja un slimnīcas valdes un NMC vadība piekrita, ka uzņemšanas nodaļā papildus strādās ambulatoro pacientu plūsmas dežūrārsts, kurš izmeklēs cilvēkus, kas uz slimnīcu atbrauc paši. Jo visbiežāk konfliktsituācijas veidojas tieši ar šiem pacientiem - viņi sēž un gaida. Kādreiz pat stundām ilgi, kamēr ārsts, kurš izmeklē ļoti smagus pacientus." Turklāt šogad NMC papildus varētu piešķirt ap 7 - 100 tūkstošiem latu, kas paredzēti stacionāriem, kas nāk ar savu redzējumu, kā uzņemšanas nodaļās stiprināt tieši ambulatoro daļu. Tāpat citu priekšlikumu vidū ministre piedāvā izstrādāt sistēmu: "ātrajiem" maiņas beigās kaut vai e-pasta formā jānodod ģimenes ārstiem informācija, ka "pie jūsu pacienta šodien bija izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde". Jo vairākumam hroniski slimo cilvēku, ja vien viņi kārtīgi ārstētos, nemaz nebūtu jāsauc "ātrie" un viņi nebūtu jāved uz NMC. Valērijs Ratobiļskis uzskata, ka nākotne izskatās cerīgi. Ja ieviestu visu, kas plānots, uzlabotos gan NMC darba kvalitāte, gan efektivitāte.