Neatstāt ieteikumus atvilktnē

Šā gada 2. jūnijā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) parakstīja līgumu par pievienošanos OECD, un 1. jūlijā Latvija oficiāli kļuva par organizācijas dalībvalsti. Kopš tā brīža esam saņēmuši jau vairākas rekomendācijas dažādu nozaru sakārtošanai. Atbildīgās ministrijas apgalvo, ka ieteikumus noteikti ņems vērā, tomēr eksperti neizslēdz iespēju, ka atkal varētu pietrūkt politiskās gribas un pēc gada, kad Latvijai būs jāsniedz atskaite par progresu rekomendāciju ieviešanā, vairākas lietas politiskās gribas trūkuma dēļ tā arī būs palikušas vēlamības izteiksmē.Diena jau vēstīja, ka pavisam nesen iznācis OECD ziņojums izglītības jomā un, kamēr citās valstīs jau pirmajās dienās tam sekoja analīze, Latvijā lielas diskusijas nemanīja. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lūdzot tai komentēt datus, runāja tikai aplinkus, norādot, ka ziņojums tiks izmantots kā darba instruments, lai plānotu tālāku sistēmas attīstību, bet esot nepieciešams laiks un iedziļināšanās, lai to varētu izmantot maksimāli efektīvi. Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis pret šādu attieksmi bija skarbs, uzsverot, ka citur to uztver kā svarīgāko gada ziņojumu, kamēr Latvijā iegūtos datus neviens īsti pat negrib analizēt. Jau uzreiz pēc ziņojuma publicēšanas speciālistiem to vajadzējis analizēt, bet Latvijā diskusiju veicinājuši tikai žurnālisti. "Man nekad nav bijusi sajūta, ka šāds visautoritatīvākais gada apkopojums par izglītības situācijas attīstību pasaulē tiktu aktīvi diskutēts [Latvijā], analizēts semināros, publiskos blogos iestādēs, kurām par šo uzdevumu valsts tiešā veidā maksā," norādīja Ķīlis.Uzrunājot IZM atkārtoti, tās pārstāvji norāda, ka OECD rekomendācijas saskanot ar jau veicamajām reformām un izvirzītajām politikas prioritātēm, kas ir noteiktas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam, Valdības rīcības plānā un citos politikas plānošanas dokumentos. Proti, laikā pirms iestāšanās OECD organizācija izstrādāja detalizētu izglītības sistēmas izvērtējumu un daudzas no šīm tēmām apskatītas arī jaunajā ziņojumā - svaigākajās rekomendācijās esot jau visiem sen zināma informācija.Tas, ka citviet jau sāktas diskusijas, bet pie mums nepieciešams ilgāks laiks datu apstrādei un neviens uzreiz starptautiskos ieteikumus komentēt īsti nav gatavs, liek jautāt, vai iestādēm ir pietiekama kapacitāte saņemto datu apstrādē un ilgi gaidītie ziņojumi vienkārši neieguls atvilktnēs. Dienas uzrunātās ministrijas norāda, ka tām nav īpašu cilvēku, kas izskatītu tikai ar OECD saistītos jautājumus, tas ir noteikts kā papildu pienākums jau esošajiem darbiniekiem. Taču Latvijas vēstniece OECD Ivita Burmistre uzskata, ka tā nav problēma: "Cik vien iespējams, ministrijas tiek aicinātas OECD jautājumus un tēmas efektīvi integrēt jau esošajos plānos, koordinācijas mehānismos un darba pienākumu izpildē. Ir pāragri runāt par to, vai būs nepieciešami atsevišķi cilvēku resursi, tas būtu jāvērtē katrai ministrijai savas kompetences ietvaros."Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 27.septembra, numurā!