Pērnā gada rezultāti sagaidīti, tomēr iesaistītajām iestādēm ir grūti izskaidrot, kāpēc figurē tik diametrāli atšķirīgas versijas par nebanku kreditētāju izsniegtajām naudas summām.
Ekonomikas ministrija (EM), pamatojoties uz PTAC sniegto informāciju, vēsta, ka 2012. gadā nebanku kreditēšanas tirgus sektorā patērētājiem izsniegti kredīti par kopējo summu 246,97 miljoni latu, turpretī banku kreditēšanas sektorā - 184,37 miljoni latu.
Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA) to dēvē par nekorektu informāciju. «Viņi ir apkopojuši informāciju par visiem finanšu pakalpojumu veidiem, kas nav tiešs banku pakalpojums, tai skaitā līzingu, lombardu, auto komercķīlu kredītiem un citiem,» norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane. Tāpat viņa pauž pārliecību, ka nav metodoloģiski korekti salīdzināt datus ar banku sektoru, jo, piemēram, kredītkartēm līgumi lielākoties tiek slēgti vienu reizi. LNKA dati rāda, ka ātro kredītu kredītportfelis 2012. gadā bija 46 miljoni latu (7,6%), savukārt komercbanku patēriņa kredītu kredītportfelis - 560 miljonu latu (92,4%).
Tomēr Ekonomikas ministrijas teikto apstiprina PTAC pārstāve Ilze Žunde, norādot, ka 46% jeb teju 115 miljonu latu no visiem nebanku izsniegtajiem aizdevumiem veido tieši ātrie kredīti. Viņa pauž neizpratni par LNKA minētajiem skaitļiem, jo, piemēram, līderpozīcijās esošais nebanku kreditētājs 4Finance vien pērn izsniedzis 65 miljonus latu - vairāk nekā LNKA norādītā kopējā summa. «Šie ir obligāti iesniedzamie dati saskaņā ar normatīvo regulējumu, tie ir publiski pieejami arī PTAC mājaslapā.»
B. Fromane norāda, ka patlaban nebanku kredītdevēji ir kā spēcīga alternatīva bankām: «Tā ir loģiska finanšu sistēmas evolūcija, kas attīstījusies, palielinoties interneta pieejamībai.» Viņa norāda, ka tirgus ir stabilizējies, un prognozē kritumu ātro kredītu izsniegto summu ziņā, jo tirgus ir piesātināts un konkurence - liela.
Baņķieris Ģirts Rungainis uzsver, ka svarīgi ir nošķirt nebanku kreditēšanu no banku: «Nebanku sektora izsniegtos aizdevumus jārēķina mēnešos un nedēļās, ļoti neliela daļa tiek izsniegta uz laika periodu, kas pārsniedz gadu. Bankas izsniedz uz ilgākiem termiņiem un lielas summas.» Ģ. Rungainis norāda, ka normāli būtu, ja daļu tās naudas, ko aizdeva nebanku kreditētāji, būtu aizdevušas bankas, bet tās atteicās to darīt, jo ir apdedzinājušās. «Tieši šo apstākļu dēļ nebanku sektoram ir parādījusies iespēja kredītus izsniegt ar ārkārtīgi lieliem procentiem. Jāteic, ka tā ir īslaicīga parādība, kas mazināsies, kad banku sektors atsāks kreditēšanu.»
Augstskolas RISEBA prorektors Ilmārs Kreituss norāda, ka saasinātu sabiedrības uzmanību pret ātrajiem kredītiem izraisījušas intensīvās reklāmas kampaņas, tās radījušas iespaidu, ka nebanku sektors sāk pārņemt banku biznesu. «Salīdzinot ar 2009. gadu, kopējais nebanku kreditētāju izsniegto kredītu apjoms samazinājies aptuveni trīs reizes. Tajā pašā laikā bankām patēriņa kredītu apjomi samazinājušies apmēram par 32%.»
«Jebkurā gadījumā šīs summas nenoliedzami ir lielas,» secina Ģ. Rungainis un norāda, ka turpmākie nākotnes scenāriji varētu kļūt skaidri pavisam drīz. «Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā draud plīst nekustamo īpašumu burbulis. Ja neviens nenomenedžēs un neizlaidīs no tā gaisu, tad visām bankām, kas strādā Latvijā un par 90% kontrolē vietējo Latvijas mazumtirgu, būs problēmas savos mājas tirgos. Tas nozīmē, ka tās vēl ilgi neatjaunos kreditēšanu. Ja viss nokārtosies, tuvākos trīs četros gados normāla kreditēšana atjaunosies. Mainīsies arī likumdošana, kas neļaus nebanku kreditētājiem tādā mērā ekspluatēt tik augstas likmes, un industrijā iestāsies normāls līdzsvars.»
Visu rakstu lasiet pirmdienas Dienā!