Pirms lēmuma pieņemšanas nozares uzņēmumi lūdz veikt kvalitatīvu ekonomisko analīzi gan par likumprojekta ietekmi uz nebanku kreditēšanas nozari, gan attiecībā uz finanšu resursu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Nozares veiktie aprēķini liecina - ja tiks pieņemti grozījumi, ko virza Ekonomikas ministrija, nozare piedzīvos 70% kritumu.
"Protams, esmu noraizējies par gaidāmajām izmaiņām tiesību aktos, kuri regulē īstermiņa kreditēšanu Latvijā. Es nezinu nevienu valsts iestāžu veiktu pētījumu par šo izmaiņu iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi, un tas mani pārsteidz. Es ļoti cienu Latviju un tās iedzīvotājus, bet šāda pieeja man šķiet nesaprotama. Pastāv reāls risks, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem steidzami būs nepieciešams īstermiņa finansējums, būs spiesti aizņemties uz ilgāku termiņu lielākas summas nekā nepieciešams, kas faktiski palielinās viņu izmaksas. Nevis teorētiskos aprēķinus, bet dzīvē - sūri grūti pelnītu naudu. Lielbritānijā īstermiņa kredīti maksā 24% mēnesī, ASV līdz 60%, Spānijā - 24%, savukārt Latvijā šobrīd mēs piedāvājam kredītus par 10% mēnesī, kas ir viena no zemākajām likmēm 10 valstīs, kurās mēs strādājam. Šo cenu ir noteicis tirgus, un es aicinu Latviju saglabāt ticību brīvam tirgum un uzņēmējdarbībai," norāda AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Donelijs.
Creamfinance grupas valdes loceklis Patriks Koeks norāda, ka nav ņemti vērā riski, ko sev līdzi nes pakalpojuma cenas ierobežošana. "Pirmkārt, ir jāsaprot, ka cilvēkiem vairs nebūs pieejami mazi aizdevumi uz īsiem termiņiem, kā rezultātā cietīs patērētājs. Nav arī skaidrs, kāpēc Ekonomikas ministrija tik ļoti vēlas iedzīvotājus pieradināt pie regulāriem kredītmaksājumiem, uzstājot uz atmaksas veikšanu vairākos maksājumos. Mikrokredītu būtība ir aizņemties nelielu summu un uz īsu termiņu. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā jau šobrīd ir vieni no lētākajiem īstermiņa kredītiem. Otrkārt, ārvalstu prakse parāda, ka pārmērīgi ierobežojot legālos uzņēmumus, veidojas nelegālais tirgus. Nelegālu kredītu izsniegšanu no ārvalstīm apkarot ir ļoti grūti, process ir ārkārtīgi sarežģīts, laikietilpīgs un lēns," norāda Koeks.
Tikmēr AS Lateko Līzings vadītāja Olga Kislicka atzīst, ka EM ierēdņi neapzinās iespējamās sekas, ko radīs likumprojekts. "Pat tajās valstīs, kur pakalpojuma cena ir ierobežota, regulators rūpīgi vērtēja situāciju, lai netiktu iznīcināta konkurence. Ja lielie uzņēmumi spēs restrukturizēt savu darbību, mainot produktu portfeli, tad uzņēmumiem ar mazu tirgus daļu būs ļoti grūti vai pat neiespējami izdzīvot," skaidro Kislicka.
Lai gan nozares uzņēmumi joprojām cer, ka Saeimas deputāti ieklausīsies gan uzņēmumu paustajās bažās, gan arī klientu viedoklī, tomēr jau savlaicīgi sadarbības partneri tiek informēti, ka nozares uzņēmumi būs spiesti pārtraukt finansiālu atbalstu vai ziedojumus.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu atbalstītais likumprojekts paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25% dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.
Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, deputātus iepriekš informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
"Šie ierobežojumi atrisinās patērētājiem tik sāpīgos jautājumus ātro kredītu jomā. Esam noteikuši loģiskas un pamatotas procentu un nokavējuma procentu likmes. Paredzams, ka līdz ar šīm izmaiņām nebūs iespējama situācija, kad parādsaistības "astronomiski" izaug no 100 līdz 1000 eiro un cilvēki tiek ierauti tā saucamo ātro kredītu parādu verdzībā," grozījumu būtību skaidroja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA).
Likuma grozījumi arī paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no plkst.23 līdz 7. Līdz šim šādas normas regulējums neparedzēja.
Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.
EM pārstāvji iepriekš deputātiem sacīja, ka saistībā ar ātrajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī nepaceļamu kopējo parādu slogu.