Parakstu vākšanu iniciēja Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.
Ozola norādīja, ka patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie reformām, kas tostarp paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Viņa pauda, ka "virkne izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, kā arī bērnu psihologi, neirologi, bērnu tiesību nozares pārstāvji, veselības ministre, tiesībsargs, kā arī vairākas izglītības biedrības ir paudušas argumentētu viedokli, skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest obligāto izglītību no sešu gadu vecuma".
Ozola uzsvēra, ka savu viedokli dažādās aptaujās esot pauduši arī vecāki, "vairākumam neatbalstot skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma". Iniciatīvā paustas bažas par to, ka šādas reformas ieviešana var rezultēties ar skolēnu sekmju pasliktināšanos, kā arī dažādiem emocionāla, psihiska un pat fiziska rakstura traucējumiem bērniem, turklāt tie var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušā vecumā.
"Sešu un septiņu gadu vecumā vienam gadam var būt ļoti izšķiroša nozīme bērna attīstībā, tas vērojams arī gadījumos, kad kopā mācās gada sākumā un gada beigās dzimuši bērni. Tāpēc ar šo iniciatīvu Neatkarīgā izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība aicina saglabāt bērniem bērnību un normālu attīstības procesu, saglabājot šobrīd esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas sāk no septiņu gadu vecuma vai retos gadījumos pat astoņu gadu vecumā," norādīja Ozola.
Iniciatīvas autoru ieskatā, sākot skolas gaitas no septiņu gadu vecuma, bērni ir pietiekami nobrieduši, lai tas viņiem neradītu papildu emocionālo un fizisko slodzi, attiecīgi, tas neradītu kaitējumu bērnu veselībai un psihei.
Kā ziņots, Izglītības likums jau tagad nosaka, ka izglītības procesu bērns sāk no piecu gadu vecuma - obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
IZM rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.
Ministrijā uzsvēra, ka agrāka skolas gaitu sākšana nenozīmē sešgadnieka iesēdināšanu skolas solā - IZM virzītie grozījumi paredz to, ka sešgadīgi bērni mācīsies tādā vidē un apstākļos, kādi ir atbilstoši šāda vecuma bērna vajadzībām," sola IZM.
Ministrijā skaidro, ka sešgadīgam bērnam atbilstoša vide paredz noteiktu dienas režīmu, telpu, mācību un rotaļu mijiedarbību, atpūtu ar diendusas iespējām, pastaigas un aktivitātes brīvā dabā, kā arī iespēju, ka mazais skolēns "skolā" ir tikpat ilgi, cik bērnudārzā. Tas nozīmē, ka vecākiem nebūtu jāraizējas par to, kas ar viņu atvasēm notiek, kad mācību stundas tradicionālā izpratnē ir beigušās.
Pirmā klase no sešiem gadiem ir vide, veids un visi pārējie apstākļi, kas atbilst jau ierastajai videi un režīmam, pauda ministrijā, piebilstot, ka vecākiem nav jābažījas par būtiskām izmaiņām bērnu dienas režīmā, vidi un apstākļiem, kādos notiks mācību process. Pirmās klases izglītības programmu varēs īstenot gan pirmsskolas iestādē, gan vispārizglītojošā skolā ar nosacījumu, ka tajā ir piemēroti apstākļi, vide un dienas režīms.