Jautājuma uzstādījums varētu likties neprāts. Mūsu ekonomiskā atjaunotne ir tikko izdzinusi pirmos asnus. Tikko esam sagaidījuši priecīgas ziņas par labajiem Latvijas ekonomiskā pieauguma rādītājiem trešajā ceturksnī. Cilvēki tikko ir sajutušies nedaudz drošāk, kaut arī visapkārt staigā tumši un pat ļoti tumši mākoņi.
Paredzētais Latvijas ekonomiskās attīstības bāzes scenārijs ar 2,5% IKP pieaugumu 2012. gadā nav nekāds saldēdiens. Tas ir ļoti mazs ekonomikas pieaugums, diemžēl citur pat necer uz to.
Kurš saprātīgs cilvēks šādā brīdī vēl tīši kavētu valsts ekonomikas izaugsmi?
Latvijas Bankas vadītāja viedoklis nav tikai personisks eksperta viedoklis. Centrālās bankas vadītājs parasti ir ļoti piesardzīgs jebkādos izteikumos, jo viņa izteikumus var uztvert kā signālu noteiktai rīcībai. Pat ja ir problēmas, centrālas bankas vadītājs par tām cenšas runāt formā, kas neprovocē.
Centrālās bankas vadītāja negatīvi izteikti scenāriji var piepildīties, jo paša to izteikšana veicina piepildīšanos. Ja jums ir savi biznesa attīstības scenāriji, mēģinot prognozēt arī vispārējo ekonomikas stāvokli, bet jūs dzirdat, ka centrālās bankas vadītājs izsaka negatīvāku nākotnes prognozi, nekā jūs līdz šim domājāt, jūs esat tendēts biznesa attīstības plānus koriģēt uz leju. Savukārt, ja jūs savus plānus koriģējat samazināšanās virzienā, attiecīgi plānojot resursus, visticamāk, samazinājums arī notiks. Ja līdzīgi negatīvu prognožu iespaidā rīkojas daudzi mikroekonomikas subjekti, tās piepildās arī makroekonomiskā līmenī.
Ja Latvijas Bankas vadītājs sludina ekonomikas lejupslīdi, pareģo piecus ekonomikas bremzēšanās gadus un aicina neņemt kredītus, tas ir ļoti nopietns signāls, kas pats par sevi veicina ekonomikas sastingumu. Ja Ilmārs Rimšēvičs cenšas nepieļaut optimistiskāku scenāriju īstenošanos, kas varētu apdraudēt kritēriju izpildi, kas nepieciešami eiro ieviešanai, tas būtu atklāti jāpasaka. Centrālās bankas vadītājam nepienākas rīkoties kā provokatoram, kurš darbojas ar melnā PR metodēm.