Savukārt iepriekšējais padomes vadītājs Jānis Kloviņš savus pienākumus beidz pildīt jau šodien. Nav zināms, kas ''pārejas periodā'' pārņems vadības grožus, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola tukšu vietu neatstāt un iecelt pienākumu izpildītāju.
IZM, veidojot jaunu padomes modeli, iecerējusi apvienot Latvijas zinātnes politikas ieviešanas funkcijas, kuras šobrīd pilda vairākas radnieciskas iestādes. Jaunais modelis nodrošināšot vienotu un nacionālā līmenī koncentrētu zinātnes politikas ieviešanas, uzraudzības, administrēšanas, kā arī analītisko kapacitāti pilnā ciklā – no fundamentālās zinātnes līdz zinātnes rezultātu komercializācijai.
Modelis ir pareizs
Kloviņš atzīst jauno modeli, pie kura izveides pielicis savu roku, izmantojot citu valstu piemēru, par pareizu. Iepriekšējais neesot bijis pietiekami efektīvs instruments, jo, lai gan padomei bija piešķirtas plašas pilnvaras, realitātē tās netika liktas lietā. Zināmā mērā bremzējis tas, ka LZP pārstāvēja visdažādākās institūcijas. Katrs tās pārstāvis aizstāvēja savas darbavietas intereses, bet maz domāja par kopējo labumu un par to, kā uzlabot situāciju. Vajadzīga tomēr ciešāka sadarbību ar ministriju, kas zinātnei piešķir finansējumu, spriež Kloviņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!