Vienīgā perspektīva — iet uz gateri. Mūsu spējas un izglītība nevienam
nav nepieciešamas, ar rūgtumu saka Sokolku pagasta Dilmaņu pamatskolas
angļu un krievu valodas skolotāja Tatjana Meļko. Šovasar skolā, kurā
mācījās 28 bērni, izlaiduma dienas valsis skanēs pēdējo reizi. Dilmaņu
pamatskola ir viena no 150 mazajām lauku skolām, kura šogad skolēnu
mazā skaita dēļ varētu tikt slēgta.
Taču Latvijā jau tagad 690 skolotāju ir bez darba, liecina
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Lielākā daļa no viņiem ir
Rīgas reģionā, taču galvaspilsētā un ap to skolās ir brīvas skolotāju
vietas. Latgalē ir 210 skolotāju bezdarbnieku un tikai viena vakance.
"Raudam ar bērniem"
Reģistrēto bezdarbnieku skaita ziņā Rēzeknes rajona Sokolku pagasts ieņem vienu no pirmajām vietām valstī, tagad šo skaitli papildinās vēl desmit pedagogi un astoņi skolas tehniskie darbinieki. Darbu savā profesijā tuvākajā apkārtnē nav atradis neviens no Dilmaņu pamatskolas skolotājiem, taču meklēt darbu Rīgā vai tālākās Latvijas vietās viņi nedomā.
"Mēs nevaram atstāt mājas, ģimenes, bērnus un doties projām. Turklāt ar skolotāja algu īrēt dzīvokli Rīgā nav iespējams. Tad jau uzreiz jābrauc uz Angliju, tur vairāk maksā," saka latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Bondare. Arī par pārkvalificēšanos kādā citā profesijā skolotājas vēl nav domājušas. "Mēs mīlam savu darbu, daudzām ir jau divas augstākās izglītības pedagoģijā, esam ieguldījušas līdzekļus dažādos kursos. Par ko lai mēs pārkvalificējamies?" jautā bioloģijas un ķīmijas skolotāja Larisa Černova. "Mēs vēl psiholoģiski tam neesam gatavi, pārdzīvojam šoku, pēdējās stundās pat raudājām kopā ar bērniem," piebilst Tatjana Meļko.
Skolotāji ir īpaši
Izglītības iniciatīvu centra (IIC) projektu vadītāja Daiga Zaķe atzīst, ka šīs skolotāju izjūtas viņai ir labi pazīstamas, jo, viņasprāt, pedagogam palikt bez darba ir psiholoģiski grūtāk nekā citu profesiju cilvēkiem. "Sociālā ziņā relatīvi drošais statuss pirms darba zaudēšanas, augsts izglītības līmenis, ja salīdzina ar vairākumu bezdarbnieku, ir iemesls izteiktai pāridarījuma izjūtai un aizvainojumam pret visu sabiedrību. Skolotājiem, kuri palikuši bez darba, ir ļoti svarīgs atbalsts, lai atgūtu ticību saviem spēkiem, kā arī nepieciešama informācija par iespējām atrast jaunu vietu sabiedrībā."
Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Latvijas valsts finansētā pilotprojektā Nāc, skolotāj! izstrādāta īpaša sociālās motivācijas programma skolotājiem bezdarbniekiem, lai palīdzētu tiem pārvarēt nedrošību, iesaistīties sabiedriskās dzīves norisēs un sākt kaut ko jaunu pedagoģijā vai citā nozarē. Ap 50 Rēzeknes un Jēkabpils rajona skolu un bērnudārzu bijušo darbinieku pusotra gada laikā varēja saņemt individuālas psihologa konsultācijas, piedalīties psiholoģiskos treniņos, apgūt darba likumu kopumu un uzņēmējdarbības pamatus.
"Es atguvu pārliecību par saviem spēkiem, daudz ko iemācījos un arī ieguvu labu darbu," stāsta projekta dalībniece Rēzeknes rajona Kaunatas pagasta bāriņtiesas vadītāja Alla Smirnova. Pirms pusotra gada viņa strādājusi skolā. Kad viņa palika bez darba, viņai piedāvāja strādāt bāriņtiesā. "Ja man šo amatu būtu piedāvājuši pirms gada, es noteikti nobītos un nepiekristu, jo biju ļoti kautrīga. Piedalīšanās projektā man palīdzēja ieraudzīt, ka es varu, piemēram, brīvi sarunāties un mācīties latviešu valodā. Tagad gribu stāties augstskolā, studēt sociālo darbu," stāsta Alla Smirnova. Kā uzsver D.Zaķe, no projekta dalībniekiem tagad gandrīz ceturtā daļa atradusi jaunu darbu gan izglītībā, gan citās nozarēs.
Skolotājiem sevi jāizvērtē
Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķinus par optimālo skolēnu skaitu, kas paredz, ka pamatskolā jābūt vismaz 100 skolēniem, vidusskolā — 160, šogad varētu tikt slēgtas aptuveni 150 mazās lauku skolas. Līdz ar to paredzams, ka skolotāju, kas palikuši bez darba, būs vēl vairāk par pašlaik NVA 690 reģistrētajiem.
IZM komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone tomēr uzskata, ka Latvijā nav iemesla runāt par bezdarba problēmu skolotāja profesijā. "Skolas un pašvaldības ir aicinātas meklēt jaunas iespējas izglītības piedāvājuma dažādošanai un pilnveidei, un šajā aspektā profesionāls skolotājs vienmēr ir un būs milzīga vērtība. Iespējams, ka dažos gadījumos var runāt par personības neatbilstību šim darbam, vieglprātīgu profesijas izvēli vai kādiem citiem personiskiem aspektiem, bet ne par to, ka skolām nav vajadzīgi pedagogi," uzskata D.Jansone.
Arī Rēzeknes rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska apgalvo, ka tas, vai skolotājs atradīs darbu, ir atkarīgs no viņa paša vēlmes uzdrošināties: "Skolotāji parasti neizvērtē savas prasmes un domā, ka neko citu nevar kā tikai stāvēt pie tāfeles. Bet viņiem ir daudz prasmju un spēju, ar ko sevi piedāvāt darba tirgū."
***
Skolotāju bezdarbs
Novads; Skolotāji, kas palikuši bez darba; Pedagogiem piedāvātās vakances
Rīgas reģions 248 93
Latgale 210 1
Kurzeme 102 6
Vidzeme 69 1
Zemgale 61 16
Kopā 690 117
Informācija: Nodarbinātības valsts aģentūra