Neizkaisīt 250 000 eiro vējā

Šķiet, ko gan tur jaunu vēl var izpētīt, par to taču runāts jau gadiem, problēmas arī labi zināmas, darīšanas vaina. Turklāt katru gadu Rīgas Ekonomikas augstskola publicē ēnu ekonomikas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa veidoto Ēnu ekonomikas indeksu. Tāpat FM ir izstrādāta stratēģija ēnu ekonomikas ierobežošanai līdz 2020. gadam. 

Dienas aptaujātie eksperti gan nesteidz šo FM iniciatīvu norakstīt kā nevajadzīgu. Jāmin, ka programmas ietvaros ir plānots izstrādāt Latvijas apstākļiem piemērotu ēnu ekonomikas mērīšanas metodoloģiju, novērtēt to ietekmējošos faktorus nozaru griezumā un sniegt pamatotus un ar finanšu ietekmi novērtētus rīcībpolitikas ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai un viedo tehnoloģiju izmantošanai. 

Jāanalizē nozares

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone ir pozitīvi noskaņota par šāda pētījuma pienesumu, īpaši uzsverot nepieciešamību veikt analīzi nozaru griezumā, jo līdz šim minētais Sauka ir veicis visaptverošu pētījumu par ēnu ekonomiku būvniecībā, taču šāds analītisks skats uz citām nozarēm ir izpalicis. Pētersone teic, ka katrai nozarei tomēr ir sava specifika, kas jāņem vērā, domājot par ēnu ekonomikas mazināšanu. Tādēļ šāds neatkarīgs skatījums uz nozarēm, kuru nav pasūtījušas pašas nozares, varētu būt ļoti vērtīgs. 

Pētersone arī min piemēru – viena no nozarēm ar lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru ir lauksaimniecība. Taču runa ir ne tikai par nodokļu iekasēšanu, bet pašu uzņēmējdarbības vidi. Un saskaņā ar Pētersones teikto līdz šim Zemkopības ministrijas lobisma dēļ nekādas būtiskas izmaiņas nozarē nav notikušas. Tādēļ būtu vērtīgi neatkarīgu ekspertu ieteikumi, kā visefektīvāk mazināt ēnu ekonomiku tieši šajā nozarē. Tāpat bijusī VID ģenerāldirektore teic, ka ēnu ekonomikas mazināšana nozīmē ne tikai nodokļu iekasēšanu, kas ir VID pārziņā, bet arī kopējās uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kas ir attiecīgās nozares ministrijas darba lauks. Te ļoti varētu palīdzēt ekspertu ieteikumi.