"Esmu šokā. Process, kam gāju cauri, lai iegūtu doktora grādu, nebija viegls, un arī naudas ieguldījums bija diezgan ievērojams. Studijas doktorantūrā bija nopietnas, disertācija tika izskatīta arī VZKK un atzīta par doktora grādam atbilstošu. Tāpēc uzskatu, ka doktora grādu esmu ieguvusi godīgā ceļā, un tas man nebūtu atņemams," laikrakstam sacīja G.Bāliņa.
Arī B.Brigmane jūtas vīlusies: "Visas procedūras, kas nepieciešamas doktora grāda iegūšanai, ir
veiktas. Darbs ir nopietni recenzēts un analizēts, doktora programma,
kurā studēju, – akreditēta. No manas aizstāvēšanās līdz doktora grāda
piešķiršanai pagāja divi mēneši. Ja kādam bija iebildumi pret to, ka
saņemu grādu, šajā laikā iebildumus varēja paust. Taču nav manā varā
lemt, kādam jābūt risinājumam šajā situācijā."
Akadēmija sākotnēji vainu par nepamatoti piešķirtajiem doktora grādiem neuzņēmās un vainoja Latvijas zinātnes padomi (LZP). Savukārt ceturtdien RPIVA vadība paziņoja, ka uzsākusi dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu maldināšanas iemeslus un noteiktu, vai nepieciešama amatpersonu sodīšana. Latvijas Avīzes neoficiālā informācija liecina – rektorei Dacei Markus esot apgalvots, ka RPIVA ir iekļauta attiecīgajā sarakstā.
LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš Latvijas Avīzei norāda, ka vainot LZP bija nepamatoti: "Labi atceros, ka, izsniedzot atzinumu, augstskolas pārstāvim sacīju: tagad jums ar šo dokumentu jādodas uz IZM, lai tā virza tālāk grozījumus MK noteikumos. Laikam mani nesadzirdēja," teic A. Siliņš. Arī IZM uzskata - augstskolai, pirms tā piešķir doktora grādus, bija jāpārliecinās, ka tai ir šādas tiesības un LZP vainot nevar.