Lai nepieļautu nelietderīgu valsts līdzekļu izlietojumu vidusskolas ēku uzturēšanai un neefektīvu vidusskolas darbību, likvidācijai pieteikta Skrundas Profesionālā vidusskola, Jaungulbenes Profesionālā vidusskola, Alsviķu arodskola, Rīgas Pārdaugavas profesionālā vidusskola un Saulaines Profesionālā vidusskola.
Skrundas Profesionālajā vidusskolā, balstoties uz 2014.gada 1.oktobra datiem, valsts finansētās grupās mācās 189 izglītojamie. Vidusskolā šajā mācību gadā tiek īstenotas četras izglītības programmas, turklāt vairākās programmās tikai daļai izglītojamo pēdējā kursā septembrī atļauts kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Pašreizējo izglītības kvalitāti raksturo arī viduvēji vērtējumi profesionālās kvalifikācijas eksāmenos.
IZM veiktais audits norādījis uz būtiskiem finanšu pārkāpumiem. Ņemot vērā to, ka vidusskolā netiek nodrošināta atbilstoša vispārējās un finanšu vadības kontrole, vidusskolā nav nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana. Vidusskola nespēj stingri nodalīt vidusskolas izglītības procesu no darbības daudzu kafejnīcu darba nodrošināšanā saistībā ar izglītības programmas Ēdināšanas pakalpojumi īstenošanu.
IZM pieņēma lēmumu par vidusskolas likvidāciju, to pievienojot Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam. Tehnikums piedāvās iespēju lielākai daļai no vidusskolas pedagogiem turpināt darbu tehnikumā. Savukārt ministrijas valdījumā un vidusskolas pārvaldīšanā nodotais valsts nekustamais īpašums tiks nodots Finanšu ministrijas valdījumā.
Jaungulbenes Profesionālajā vidusskolā 2015.gada 1.janvārī mācījās 158 izglītojamie. Pēc izlaiduma uz 2015.gada 1.jūliju vidusskolā paliks 74 izglītojamie valsts finansētās grupās un 48 izglītojamie Eiropas Sociālā fonda finansētās grupās. Izglītojamo skaits no valsts budžeta finansētās grupās pēdējos gados nepārtraukti samazinās un nākotnē samazināsies, jo pamatskolas absolventu skaits Gulbenes novada un blakus novadu vispārizglītojošās skolās piecu gadu perspektīvā samazināsies. IZM pieņēma lēmumu par vidusskolas likvidēšanu un vidusskolas izglītības programmu nodošanu Smiltenes tehnikumam, nesaglabājot Jaungulbeni kā tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietu.
Alsviķu arodskolā, balstoties uz pagājušā gada 1.oktobra datiem, mācās 142 izglītojamie. Arodskola 2014./2015.mācību gadā īsteno septiņas izglītības programmas. Arodskolā speciālās izglītības grupās mācās 112 izglītojamie, pedagoģiskās korekcijas grupā - 15 izglītojamie un parastajā grupā - 15 izglītojamie. Arodskolā 22 izglītojamiem ir bāreņa statuss. IZM piedāvā arodskolu pievienot ministrijas padotībā esošajam Smiltenes tehnikumam.
Rīgas Pārdaugavas profesionālajā vidusskolā pagājušā gada 1.oktobrī mācījās 292 izglītojamie, turklāt izglītojamo skaits no valsts budžeta finansētajās izglītības programmās vidusskolā pēdējos trijos gados ir bijis zem 350 un samazinājies līdz 267 izglītojamiem. Vidusskola 2014./2015.mācību gadā īsteno trīs izglītības programmas. IZM nolēma vidusskolu likvidēt, nododot tās funkcijas Rīgas Amatniecības vidusskolai (RAV), kura īsteno radniecīgas izglītības programmas. RAV piedāvās 13 vidusskolas pedagogiem turpināt darba attiecības. Pārējiem 27 vidusskolas pedagogiem un 40 darbiniekiem darbs RAV netiks piedāvāts.
Saulaines Profesionālajā vidusskolā saskaņā ar 2014.gada 1.oktobra datiem mācās 212 izglītojamie. Vidusskolā tiek īstenotas četras izglītības programmas. IZM lēma vidusskolu pievienot Profesionālās izglītības kompetences centram Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums, kļūstot par tehnikuma mācību īstenošanas vietu Saulainē.
Šādi lēmumi pieņemti, jo, vērtējot vidusskolu darbības rādītājus, demogrāfisko situāciju valstī un vidusskolas turpmākās attīstības iespējas, secināts, ka izglītības iestādes turpmākajos gados nevarēs palielināt izglītojamo skaitu un izglītības programmu piedāvājumu, nodrošināt ēku efektīvu izmantošanu. Nelielā izglītojamo skaita dēļ tās ilgtermiņā nevarēs pastāvēt, jo atbilstoši izglītojamo skaitam piešķirtais valsts budžeta finansējums būs nepietiekams, lai segtu vidusskolas uzturēšanas izdevumus. Nepietiekamais finansējums var ietekmēt arī izglītības kvalitāti nākotnē, jo nebūs iespējams uzlabot izglītības programmu īstenošanas materiāli tehnisko bāzi un ieviest jaunas darba tirgum nepieciešamas izglītības programmas.