2010.gadā izvēle par labu Krievijas pilsonībai bija vēl izteiktāka: naturalizējās 2336 nepilsoņi, bet Krievijas pilsonību pieņēma 5768 iedzīvotāji.
Šo procesu rezultātā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ir ievērojami palielinājies: pirms 15 gadiem mūsu valstī dzīvoja ap 8000 cilvēku ar Krievijas pasi, pašlaik Krievijas pilsoņu skaits jau pārsniedzis 40 000. To veicina arī Krievijas likumi, kas atvieglo pilsonības piešķiršanu bijušās PSRS iedzīvotājiem. Daudziem krieviem iegūt Krievijas pilsonību šķiet vienkāršāk, nekā nokārtot naturalizācijas eksāmenus, kuros tiek prasītas latviešu valodas un Latvijas vēstures zināšanas.
Krievu kopienas pārstāvji vēsta, ka Latvijas iedzīvotāju centieni iegūt Krievijas pilsonību skaidrojami ne tik daudz ar ideoloģisku motivāciju, cik ar gluži pragmatiskiem apsvērumiem, piemēram, ērtāku ceļošanu uz lielo kaimiņvalsti. Taču galvenais vilinājums ir Krievijas pensiju sistēma, kas nodrošina iespēju daudz agrāk aiziet pensijā. Krievijas pilsoņi pensionējas saskaņā ar Krievijas likumiem, kuros saglabāts PSRS laikā noteiktais pensionēšanās vecums: 55 gadi sievietēm, 60 gadu vīriešiem. Tas ir krietni zemāks nekā Latvijā, kur pašlaik gan vīrieši, gan sievietes var doties pensijā 62 gadu vecumā. Turklāt drīzā nākotnē pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt līdz 65 gadiem.
"Zivs meklē, kur dziļāks, bet cilvēks — kur labāk," ar šo krievu sakāmvārdu Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļas vadītājs Aleksejs Vasiļjevs skaidro vietējo krievu interesi par kaimiņvalsts pilsonību. Vasiļjevs uzsver, ka Latgalē daudziem cilvēkiem, it sevišķi pirmspensijas vecumā, grūti savilkt galus kopā, tādēļ viņi izmanto katru iespēju tikt pie liekas naudas. "Nedrīkst viņus nosodīt par šādu lēmumu. Cilvēki cenšas izdzīvot, ne jau iegūt kādu milzu bagātību no Krievijas." Kaimiņvalsts maksātās pensijas parasti ir mazākas nekā Latvijas piešķirtās; vidējā vecuma pensija Krievijā pašlaik ir ap 9800 rubļu (170 latu mēnesī), savukārt Latvijā attiecīgā summa ir 187 lati mēnesī. Tādējādi pirmspensijas vecuma nepilsoņiem nākas risināt dilemmu: pieņemt Krievijas pilsonību un agrāk aiziet pensijā, samierinoties ar mazāku summu, vai arī gaidīt, kad pienāksies lielākā Latvijas pensija. Daudzi izvēlas rīkoties pēc principa "labāk zīle rokā, nekā mednis kokā".
Krievijas pilsoņu skaita palielināšanās Latvijā rosinājusi bažas, ka Maskava to varētu izmantot kā argumentu, lai iejauktos Latvijas politikā. Līdzīgs satraukums vērojams arī Igaunijā, kur Krievijas pilsoņu skaits (ap 95 000) pat pārsniedzis vietējo nepilsoņu skaitu. Krievijas ārpolitikā iekļauts princips, ka valsts pienākums ir rūpēties par Krievijas pilsoņiem ārzemēs un nepieciešamības gadījumā viņu aizsardzībai iespējams izmantot militāru spēku. Šis princips tika likts lietā 2008.gadā Gruzijas kara laikā, kad Krievijas karaspēks devās palīgā Dienvidosetijas separātistiem, kā vienu no iemesliem minot Krievijas pilsoņu aizsardzību (lielākā daļa Dienvidosetijas iedzīvotāju bija pieņēmuši Krievijas pilsonību).
Vairāk par motivāciju, kas Latvijas nepilsoņus rosina pieņemt Krievijas pilsonību, lasiet 1.jūnija žurnālā Sestdiena!