Padome atzinusi, ka informācija, kas izplatīta televīzijā, emocionāli vairāk ietekmē auditoriju nekā radio vai avīzē izplatītā informācija. Atbalstot likumprojekta turpmāko virzību, NEPLP izvirzījusi vairākus iebildumus un priekšlikumus.
Tā kā tiek izstrādāts jauns priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums vienotā likumā, Padome uzskata, ka šis likumprojekts būtu papildināms ar noteikumiem par tautas nobalsošanām. Padome uzskata, ka pirms tautas nobalsošanām apmaksāta politiskā aģitācija elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliedzama.
Savukārt NEPLP priekšlikums attiecībā uz bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika piešķiršanu VSIA Latvijas Televīzija un komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas veido televīzijas programmas, ir noteikt brīvā priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika piešķiršanas kārtību, par piemēru ņemot Vācijas pieredzi. Proti, saglabājot patlaban spēkā esošajos likumos "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" un "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" paredzēto brīvā raidlaika apjomu, to sadalot, darbojas raidlaika proporcionālās pieejamības piešķiršanas sistēma, ņemot vērā politiskās partijas pēdējo vēlēšanu sasniegumus.
Padome uzskata, ka 20 bezmaksas minūšu raidlaika vietā ir iespējams rīkot diskusiju raidījumus, nododot daļu sabiedriskā pasūtījuma arī komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas veido televīzijas programmas, attiecīgi vēlēšanu gados palielinot valsts finansējumu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai. Padome uzskata, ka brīvā priekšvēlēšanu aģitācija nebūtu pieļaujama 14 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām NEPLP redzējums, kas nav izdiskutēts ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ir bezmaksas raidlaiku piešķirt tikai reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas to nodrošina savā apraides teritorijā esošo novadu pašvaldību domju kandidātiem.
Savukārt Rīgas pašvaldības vēlēšanu kandidātiem bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija būtu jānodrošina VSIA "Latvijas Televīzija" un nacionālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas veido televīzijas programmu, ņemot vērā, ka Rīgā patlaban nav tieši Rīgas vietējās televīzijas. Taču šis priekšlikums prasa turpmākas diskusijas.
Tāpat padome atzinusi, ka tās pilnvarās neietilpst komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu grāmatvedības un citu datu pārbaude, NEPLP nevarot konstatēt slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas faktu. Padome uzskata, ka būtu jāpalielina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kapacitāte, kā arī padomes Monitoringa centra kapacitāte, kas savas kompetences ietvaros fiksē iespējamos šā likuma pārkāpumus.
Tā kā Padome nevar pieņemt lēmumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, NEPLP elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas monitoringā vadās galvenokārt pēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 24.panta ceturtās daļas noteikumiem. NEPLP viedoklis trešdien tika nosūtīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.