NEPLP noraida Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja izteiktos pārmetumus

Pēc viņa teiktā, Pauliņš maldina sabiedrību ar apgalvojumiem, ka NEPLP nesavlaicīgi reaģēja uz nesaskaņām LR valdes darbā. "Tieši otrādi - NEPLP pieprasīja no Pauliņa kunga informāciju, lūdza sniegt redzējumu par risinājumiem valdes starpā. Pauliņa kungam, pirmkārt, īsti nebija redzējuma, kā šo situāciju risināt, jo viņš saskatīja problēmas tikai citu kolēģu darbā - tad Sigitas Roķes, tad vēl kāda cita darbā. Otrkārt, viņš nespēja sniegt skaidru LR attīstības vīziju," sacīja Āboliņš.

NEPLP valdes loceklis arī noraidīja Pauliņa pārmetums par NEPLP iejaukšanos LR valdes darbā. "Galvenais viņa mums veltītais pārmetums, ka mēs uzaicinājām LR programmu direktorus uz tikšanos, manuprāt, neiztur nekādu kritiku. Pirmkārt, šī tikšanās notika NEPLP telpās un tika oficiāli izsludināta, notika ar juristu līdzdalību. Otrkārt, tas notika pēc tam, kad LR tiešajā ēterā izskanēja žurnālista Aida Tomsona paziņojums par iespējamiem nemieriem LR. Tā kā Pauliņa kungs mums nespēja sniegt skaidrojumu par to, kas notiek, mēs uzklausījām darbiniekus. Manuprāt, ir pilnīgi normāli, ka akcionārs uzklausa uzņēmuma darbiniekus," sacīja Āboliņš.

Viņš arī atgādināja, ka NEPLP ir izveidojusi darba grupu, kas izvērtēs darba samaksas sistēmu sabiedriskajos medijos un sagatavos priekšlikumus nepieciešamajam papildu finansējumam 2018.-2020.gadam. Darba grupā plānots izstrādāt modeli, kā risināt LR darbinieku neapmierinātību ar algām, jo Pauliņš šos jautājumus nespēja atrisināt. Taču, pēc Āboliņa teiktā, NEPLP nevienā brīdī nav jaukusies LR valdes darbā, nedz arī izdarījusi uz to kādu spiedienu.

NEPLP valdes loceklis atzinīgi novērtēja Pauliņa lēmumu atkāpties no LR valdes locekļa amata. "Manuprāt, Pauliņa kungs ir pieņēmis vīrišķīgu lēmumu un atkāpies no amata, jo labi saprata, ka nespēs strādāt tik kvalitatīvi un intensīvi, kā padome no viņa to prasa. Manuprāt, tas ir ļoti apsveicami un godājami, ka cilvēks spēj novērtēt savu profesionālo varēšanu un pieņemt attiecīgus, manuprāt, adekvātus lēmums," teica Āboliņš.

LETA jau ziņoja, ka Pauliņš šodien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš amatu atstās 9.martā.

Pauliņš aģentūrai LETA kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus minējis pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.

Āboliņš aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka Pauliņš no amata atkāpies saistībā ar nespēju strādāt tik intensīvi un kvalitatīvi, kā NEPLP to prasa.

Pauliņš LR vadīja kopš 2015.gada janvāra, kad darbu sāka jaunais Latvijas Radio valdes sastāvs - Pauliņš, valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sigita Roķe un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Pauliņš valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Jāni Siksni. Toreizējā NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska skaidroja, ka padomei ir bijuši konflikti sadarbībā ar Siksni, kas bijuši saistīti ar pārvaldības un finanšu necaurskatāmību Latvijas Radio vadībā.

Kā ziņots, gada sākumā LR darbinieki paziņoja, ka apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.

Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti. Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.

Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.

Februāra vidū Āboliņš norādīja, ka situācija LR darba kolektīvā esot normalizējusies, jo atrisināts neatliekamākais jautājums saistībā ar finanšu resursu pārdali, kas darbiniekiem raisīja bažas. "Šobrīd ir nodzēsts "ugunsgrēks" un atrisināts degošākais jautājums, kas satrauca LR darbiniekus - par 175 000 eiro pārdali. Lēmums par šo līdzekļu pārdali ir atcelts, [LR valdes priekšsēdētājs Alda] Pauliņa kungs mums to apliecināja," iepriekš teica Āboliņš, paužot viedokli, ka patlaban situācija LR darba kolektīvā ir normalizējusies. Jautāts, kādā nolūkā bija plānots pārdalīt 175 000 eiro, Āboliņš aicināja šo jautājumu uzdot LR valdei.

NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1.martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu, atsevišķi izdalot katru LR programmu un struktūrvienības. Tāpat līdz 1.martam LR jāiesniedz informācija par izmaiņām 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā un grozījumi sabiedriskā pasūtījuma plānā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim LR valdei uzdots iesniegt NEPLP darbinieku darba noslodzes auditu visās LR struktūrvienībās. Tādējādi plānots izvērtēt katra LR valdes locekļa darbu.

Āboliņš atzina, ka NEPLP radies priekšstats, ka LR valde nav vienota komanda.