Grozījumi noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību paredz, ka nesēja jeb autortiesību atlīdzība būs jāmaksā ne tikai par CD un DVD, bet arī par USB zibatmiņām un personālajiem datoriem, ieskaitot portatīvos datorus un planšetdatorus.
Kā ziņots, Satversmes tiesa maijā uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība. Četras autortiesību organizācijas bija vērsušās Satversmes tiesā, uzskatot, ka savulaik valdības apstiprinātais saraksts ir novecojis un nepilnīgs, jo tajā nav iekļauti modernāki datu nesēji.
Noteikumu grozījumi paredz, ka atlīdzības lielumu nosaka kā procentuālu likmi no datu nesēja vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas pirmās pārdošanas cenas Latvijas teritorijā. Visa veida CD un DVD tie būs 6%, USB zibatmiņām - 4%, bet visa veida personālajiem datoriem tie būs divi lati par vienu vienību.
Valdības sēdē pret atlīdzības noteikšanu datoriem iebilda vairākas uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas (LDTA), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji.
LDTA pārstāvis Dzintars Zariņš norādīja, ka daudzās citās valstīs, piemēram, ASV, šādas nodevas nav, savukārt LIKTA uzskata, ka jaunais regulējums nenovērš pastāvošo problēmu ar dubultās atlīdzības piemērošanu.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) atgādināja, ka Ministru kabineta komitejā tika panākta vienošanās vērtēt iespēju neaplikt vispār vai arī noteikt fiksētu, nevis proporcionālu likmi, tādējādi, viņaprāt, IT nozare varētu piekrist, ka Kultūras ministrijas piedāvājums noteikt to divu latu apmērā ir solis samazinājuma virzienā.
Ministrijas juriskonsults Rihards Gulbis norādīja, ka jau patlaban tiem datoriem, kuros iebūvēti CD un DVD rakstītāji, ir viena lata atlīdzība. Viņš teica, ka IT nozare piedāvāja noteikt datoriem atlīdzību viena lata apmērā, bet autortiesību organizācijas – trīs latu apmērā, kā arī vērsa uzmanību, ka, piemēram, Lietuvā to paredzēts noteikt četru latu apmērā. Piedāvāto risinājumu ministrija uzskata par samērīgu.
Gulbis arī piebilda, ka grozījumi neparedz aplikt ar maksājumu datoru cietos diskus un tas darīts, tieši pamatojoties uz dubultās aplikšanas nepieļaujamību.
Dombrovskis secināja, ka divi lati tik būtiski neapdraud datoru nākotni Latvijā. Viņš gan aicināja Kultūras ministriju sekot līdzi atlīdzību tendencēm un, ja vērojams samazinājums, tām sekot.
Grozījumi noteiks, ka tukšo datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un komersantiem, kas Latvijā ieved šīs preces, būs pienākums nesēja atlīdzību administrējošajai organizācijai sniegt informāciju par minēto preču pirmo pārdošanas cenu Latvijā.
Iekasētās atlīdzības sadalījums pa autortiesību un blakustiesību subjektu grupām tiks noteikts par visiem preču veidiem kopā, nevis vairākās grupās, kā tas ir patlaban. Autoriem atlīdzība paredzēta 38,66% apmērā, izpildītājiem - 30,67%, fonogrammu producentiem - 24%, bet filmu producentiem - 6,67%.
Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā noteikto termiņu, grozījumiem noteikumos "Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" jāstājas spēkā jau šā gada novembrī.
Kultūras ministrija uzskata, ka nesēju atlīdzības noteikumu projektā paredzētā atlīdzība ir samērīga un atbilst sabiedrības interesēm. Ministrija ir aprēķinājusi, ka 2011.gadā katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji ir samaksājis vienu santīmu mēnesī, savukārt vairāki tūkstoši Latvijas autoru ir kopumā saņēmuši datu nesēju atlīdzībā iekasētos 160 000 latu.
Ministrija uzsver, ka sagatavotais nesēju atlīdzības noteikumu projekts ir vērsts uz visu interešu līdzsvarošanu.
Nesēja atlīdzība saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu ir jāmaksā par likumīgi iegūto darbu kopēšanu personiskai lietošanai. Likumā ir noteikts, ka atļauta vienas šādas kopijas izgatavošana. Nesēja atlīdzība nav paredzēta autordarbu pirātisma radīto zaudējumu kompensēšanai.
Lai izpildītu tiesas spriedumu, Kultūras ministrija veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Tas parādīja, ka likumīgi iegūtus autordarbus personiskai lietošanai šogad ir kopējuši vien 13% iedzīvotāju.
Vairumā gadījumu jeb 56% respondentu minējuši, ka darbus kopējuši datora cietajā diskā, 44% aptaujāto kopējuši USB zibatmiņā, savukārt 32% respondentu - DVD. Pārējos datu nesējus ir izmantojusi mazāk nekā ceturtā daļa respondentu, kas ir veikuši autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai, jeb mazāk nekā 3% no visiem pētījumā aptaujātajiem iedzīvotājiem.
Noteikumu grozījumos nav iekļauta autortiesību atlīdzība mobilajiem telefoniem, jo, pamatojoties uz Kultūras ministrijas pasūtīto pētījumu, tos kopēšanai personiskām vajadzībām izmantoja mazāk nekā 25% no respondentiem jeb mazāk nekā 3% no visiem aptaujātajiem respondentiem, kas 2012.gadā veikuši šādu kopēšanu.