Rīgas brīvostas valdes locekļi par vērienīgo Spilves pļavu iznomāšanas līgumu šonedēļ sprieda jau ceturto reizi. Raidījums vēsta, ka pagājušā gada nogalē, iebilsto vien diviem locekļiem, brīvostas valde ļāva 166 hektārus brīvostas zemes iznomāt tikai pērn reģistrētai kompānijai, kuras īpašnieki reģistrēti Singapūrā. Tobrīd neviens uzņēmuma patiesos īpašniekus necentās noskaidrot un vairumam valdes arī neradās šaubu par projekta dzīvotspēju.
12.februārī de facto atklāja, ka viens no Spilves pļavu nomnieka īpašniekiem ir pats brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Jau dažas dienas vēlāk – 15.februārī - brīvostas valde pēc kārtējās tikšanās solīja, ka līgums netiks parakstīs, kamēr nebūs skaidrs, vai Loginovs nav nonācis interešu konfliktā un līgumu arī neparakstīts, kamēr neatkarīgi auditori nebūs pārbaudījuši iespējamo investoru plānu dzīvostpēju.
Auditori tā arī nav atrasti, KNAB pārbaudi sācis, bet atzinumu vēl nav devis. Taču līgums jau parakstīts, turklāt nedēļā, kad darbā atgriezies pats pārvaldnieks Loginovs.
"Pašlaik mēs gaidām šo KNAB atzinumu un atkarībā tā mēs rīkosimies tālāk, vai nu šis līgums tiks pilnībā izbeigts, ja šis interešu konflikts netiks atrasts, tad mēs turpināsim vērtēt ekonomiskos apstākļus, bet pirmām kārtām mums ir jāsagaida KNAB vērtējums," raidījumam sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC). Ameriks arī piebilda, ka šobrīd ar līgumu nekas nenotiek un tas nav parakstīts.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs it kā nezināja, ka līgums tomēr parakstīts. Tas gan ostas vadībai netraucēja vienoties, ka Loginova rīcība jālūdz izvērtēt KNAB un atzinums esot nepieciešams pēc iespējas drīz. Diemžēl šī situācija gan liek apšaubīt visas valdes spēju objektīvi izvērtēt Spilves pļavu nomas darījumu, jo visi de facto uzrunātie brīvostas valdes locekļi apgalvoja, ka nav zinājuši, ka līgums tomēr parakstīs.
Par līguma parakstīšanu tūlīt pēc brīvostas valdes sēdes Rīgas mērs un brīvostas valdes loceklis Nils Ušakovs (SC) uzzināja no de facto un TV kameras priekšā līguma parakstīšanas faktu viņam apstiprināja arī brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs: "Pamatojoties uz KNAB pieprasījuma, līgums tika parakstīts un aizsūtīts, savādāk nav līguma nav lietas." Pārvaicāts, vai tiešām KNAB prasījis līgumu parakstīt, Loginovs atbildēja, ka "KNABs prasa līgumu, līgums var būt tikai parakstīts. Ja viņš nav parakstīts, līguma nav."
Šī situācija liek vaicāt, vai brīvostas valde maz zina, kas notiek tās saimniecībā? Acīmredzot valdes iepriekš lemtais, ka līgumu nedrīkst parakstīt, brīvostas pārvaldei nebija licies gana nozīmīgi. Taču pārsteidzošākais - neviens no astoņiem valdes locekļiem pirms sēdes tā arī nebija iedomājies pārbaudīt, kas ar līgumu notiek.
Brīvostas valdes locekļi pagaidām gan nesola, ka vērtēs brīvostas pārvaldes rīcību, pretrunīgo līgumu tomēr bez saskaņojuma parakstot. Taču šāda iespēja izslēgta netiek. Tajā pašā laikā neviens no valdes locekļiem arī savā rīcībā nolaidību nesaskata.
Jāpiebilst, ka nav turēts vēl kāds brīvostas valdes solījums. Februāra vidū Nils Ušakovs solīja, ka zemes nomas darījumu pārbaudīs neatkarīgi auditori. Vēl pagājušonedēļ tos nebija izdevies atrast, taču šobrīd atrasts jauns arguments, kāpēc auditorus pagaidām darījuma izvērtēšanā neiesaistīt. Brīvosta aplēsusi,ka auditoru atzinums izmaksātu pārdesmit tūkstošus latu un šādu naudu tērēt neesot lietderīgi.