"Nekas tāds vēl nekad iepriekš nav redzēts!" - tik daiļrunīgi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņi izsakās par vienu no daudzajiem, visā Latvijā realizētajiem ūdenssaimniecības projektiem, kas tiek īstenoti ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu.
Kā ziņo Latvijas televīzijas raidījums De facto, pirms trim gadiem Ķekavas novadā pabeidza iespaidīga apjoma būvobjektu – kanalizācijas sistēmu, kas visus sadzīves notekūdeņus no Ķekavas aizvada uz Rīgu. Projekts kopumā izmaksāja gandrīz trīs miljonus latu, un to līdzfinansēja ES Kohēzijas fonds. Tomēr tikai divus gadus pēc objekta nodošanas atklājās, ka sešās sūkņu stacijās metāla daļas jau ir sabrukušas.
Ķekavas nami, kas apkalpo ūdenssaimniecības sistēmu, burtiski pēdējās garantijas termiņa dienās, izņēma no būvnieka ieturēto garantijas naudu, lai veiktu remontu. Ķekavas nami vaino būvnieku nekvalitatīvu materiālu izvēlē, bet būvnieks pārmet, ka pašvaldības uzņēmums ļauj sistēmā iepludināt neatbilstoši attīrītus notekūdeņus no putnu fabrikas.
Ķekavas namos rāda detaļas, kas ievietotas sūkņu stacijā pirms trim gadiem - milzīgiem caurumiem izrobotas metāla caurules. Tādi un mazāki bojājumi atklāti visās sešās, tikko uzbūvētajās sūkņu stacijās. To nomainīšana izmaksās 44 000 latu. Tam tērēs būvnieka SIA Water ser līdzekļus, jo Ķekavas nami uzskata, ka būvētājs un apakšuzņēmēji, lai arī uzrādījuši visus materiālu sertifikātus, tomēr izmantojuši neatbilstošas kvalitātes metālu, informēja raidījums.
Ķekavas nami atsaucas uz Neorganiskās ķīmijas institūta analīzēm, kas norāda uz iespējamu metāla neatbilstību prasītajam. Savukārt Water ser rāda laboratorijas Inspecta slēdzienu, kurā materiāls atzīts par standartiem atbilstošu. Būvētājs ir nikns gan par zaudēto naudu, gan par pārmetumiem neatbilstoša metāla izvēlē.
„Mums ir saglabājušās visas kopijas no materiāliem, ko pasūtītājs un inženieris ir akceptējis. Tai skaitā par sūknētavām. Un tas ir prasītais 304 metāls”, saka SIA Water Ser valdes priekšsēdētājs Jānis Zviedris. Viņi iemeslu saskata pavisam citur – kanalizācijai pieslēgta arī Putnu fabrika Ķekava, kas tur iepludina notekūdeņus no kautuvēm. Putnu mēsli gan tur nenonākot.
Eiropas Kohēzijas fonda projekta nosacījumi ļauj sadzīves kanalizācijai pieslēgt arī rūpnieciskos notekūdeņus, tomēr tiem jābūt attīrītiem līdz sadzīves notekūdeņu līmenim. To paredz arī starp putnu fabriku un pašvaldību noslēgtais līgums. Water ser uzsver, ka sistēmu sabojājušas putnu spalvas un tauki, kā arī sistēmas nepietiekamā noslodze un iespējams – neatbilstoša kopšana.
„Mēs esam saskaņojuši konkrēto tērauda marku, un vienlaikus esam norādījuši, ka neattīrītu notekūdeņu pieņemšana ir pārkāpums. Un šajā gadījumā sūkņu stacijas nevarēs normāli ekspluatēt,” raidījumam De facto saka Zviedris. Tikām Ķekavas nami valdes priekšsēdētājs Ēriks Linters nekautrējas atzīt, ka putnu fabrikai tik tiešām neesot nepieciešamās priekšattīrīšanas iekārtas, bet to pašvaldības uzņēmums kompensē, biežāk mazgājot pie fabrikas esošo sūkņu staciju. Šie notekūdeņi esot gan pabojājuši sūkņu sistēmu, bet par to Ķekavas nami būvniekam pretenzijas neizsaka. Iebildumi ir tikai pret materiālu izvēli un faktu, ka caurules sūkņu stacijās ir izēstas burtiski vienos caurumos.
Ķekavas namu pārstāvis norāda uz to, ka bojātas ir arī tās sūkņu stacijas, kas atrodas visai tālu no putnu fabrikas. Un Valsts vides dienestā pieejamā informācija pretrunas vēl vairāk palielina. Pēc viņu rīcībā esošajām ziņām, fabrikas notekūdeņu kopējā reakcija ir neitrāla un tas savukārt neļauj teikt, ka šie notekūdeņi būtu agresīvāki par sadzīves notekūdeņiem, kam sistēma ir būvēta.
Bet pa šo laiku, kamēr Ķekavas nami, Water ser un nu jau arī citas institūcijas meklē, kas vainojams zaudējumu radīšanā, parādījusies vēl viena, pagaidām neoficiāla un nepārbaudīta versija. Piemēram – kāds sūkņu stacijās nesankcionēti un regulāri izgāž asenizācijas mašīnu saturu. Videonovērošanas pie stacijām nav. Papildus tam, ne vairs par Eiropas naudu, bet uz pašvaldības rēķina mainīs arī projekta ietvaros uzstādītos automātikas skapjus. Tie būs vēl aptuveni 20 000 latu.
Tagad Water ser, lai pierādītu materiālu atbilstību projekta prasībām, vērsies tiesā. Savukārt Vides ministrija sola pastiprināti sekot līdzi, vai par Eiropas līdzekļiem īstenotais projekts tiek atbilstoši ekspluatēts.