Vikstrema norāda, ka šāda sistēma pēc būtības paredz iespēju dalībvalstīm nerīkoties solidāri, ja tās ir gatavas maksāt. "Manuprāt, ir neētiski noteikt cenu cilvēkiem," viņa piebilst. Turklāt maksājums vien nav pietiekami liels atbalsts, norāda arī EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāve Elija Šleina. Un tās nav vienīgās problēmas. Pašlaik Itālijā cilvēkiem var nākties pavadīt pat divus gadus, lai sagaidītu, kad izskatīs viņu patvēruma pieteikumu. Tas kļūst par problēmu gan patvēruma meklētājam, gan valstij, min arī Brīvības un tiešās demokrātijas grupas deputāte Laura Ferrara. Tāpēc principam, ka pieteikumu izskata valsts, kurā cilvēks ienācis, ir jāmainās, viņa saka, bet Komisijas ierosinājumi stāvokli nekādi nevarētu atvieglot ne Itālijā, ne Grieķijā.
Parlamentam ir cita ideja – tas, kurš izskatīs patvēruma pieteikumu, būtu jāsadala centralizēti. "Iespējas brīvi izvēlēties mērķa valsti nebūs," precizē Vikstrema, tomēr priekšrocībām nonākt kādā konkrētā dalībvalstī, viņas ieskatā, jābūt tiem, kuriem tur ir ģimenes saites, valodu zināšanas un studiju vai darba pieredze.
Arī Vikstremas ierosinājumā paredzētas sankcijas valstīm, kuras sistēmā nepiedalās. Tādā gadījumā, viņa uzskata, būtu jāierobežo piekļuve ES struktūrfondu līdzekļiem. Par to jau izskanējusi kritika kā par nesolidāru principu. Tomēr Vikstremas atbilde ir, ka, piemēram, Zviedrijā ar ES solidaritāti saprot ko citu – "ikvienai valstij jāuzņemas atbildība par kopējiem mērķiem".
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 15. jūnija, avīzē Diena!
kresiite
Riko
Laila