Neviens negrib vētīt ministriju darbu

Vadītājam tiešām būtu vēlamas visas konkursā prasītās zināšans, bet tā nav vienīgā vakance PKC, sūtiet savu CV uz Valsts Kanceleju. Visa PKC vadības "spice" tuvākajā laikā būs jānokomplektē. Šobrīd daudzi talantīgi cilvēki ir pametuši valsts pārvaldi, iekšējas konkurences praktiski nav.

Esmu stipri zinoša šajos jautājumos, īpaši par lauku un mazpilsētu attīstības problēmām, divas augstākās izglītības, komunikācija man perfekta, loģiskā domāšana stiprā puse, spēju kaukulēt vismaz piecus gājienus uz priekšu, labi pārzinu ES strukturālo fondu apguves problēma, pati esmu bīdījusi šos projektus, gan mīkstos, gan cietos, labi orientējos līgumcenās, būvtāmēs, iepirkumos, bet kas nu tādu kā mani ņems, viņiem pietiek savējo, kuri nav vēl tikuši pie siles.

Un pie reizes, Kušnera kungs, pajautājiet citu ES valstu ierēdņiem (kāreiz Latvijas atbildīgie ierēdņi ar citu ES valstu ierēdņiem uztur diezgan aktīvus kontaktus - iedos Jums e-pasta adreses), cik efektīvas ir garākas apmācības krīzes periodā un kā apmācības īstenojamas, kas apmācāms. Nevajag apliet ar dubļiem pirms esiet iepazinies ar situāciju - kā saka "x" un to pašu Jums pateiks "donori".

Prieks, kur tu rodies - runā speciālisti, kas var izteikties par visu un vienmēr. Vai Kušnera kungs zin, ka attiecīgās valsts iestādes jau sniedz padomus, kā šādu sistēmu ieviest citām valstīm un pat visai lielām? Tieši starptautisko donoru ieteikums bija - konkurence starp privātajām un valsts izglītības iestādēm, lai kvalitāti uzlabotu gan viens, gan otrs un atrastos nepārtrauktā attīstības procesā. Cik viegli gan būtu pašvaldības skolām tikai gaidīt uz klientiem un otrādi - tagad, ja Butam slikta kvalitāte, aizies pie valsts, ja valstij slikta, aizies pie privātā. Ja bUtam ļoti slikta - izputēs. Varbūt lielākā problēma nevis sistēmas nepilnība, bet ka to valsts profesionālo skolu par daudz un visa tā infrastruktūra par daudz? Arī citviet ES tiek piesaistīti gan privātie, gan valstiskie - kā iepriekš minēts ar kuponu sistēmām, lai mazinātu izsaimniekošanas riskus un uzturētu koknkurenci un nepieciešamību attīstīties, arī to, ka veidojas jaunas prof.skolas, ienāk konkurenti no ārvalstīm utt. To sauc par progresu. Ak, jā - un 6 mēneši nav mazs laiks apmācībām, tas ir visai ilgs laiks, sistēmas sen jau sakoordinētas, viss process tādā veidā organizēts, lai veicinātu valsts un pašvaldību skolas iesaistīties. Būs kvalitāte, nāks cilvēki, nebūs - varēs kaut vai AirBusus pirkt un krāmēt prof.skolās un cilvēki nenķams, pavisam vienkārši. Skudru pūznī tiešām sen jau rosība, tikai izskatās, ka te dažs labs zilonis cenšas izbradāt - lai jau bradā, bet var izrādīties, ka sabradā to, kas vēl palicis.

Atvainojos par dubli, LMT nelaikā nostrādāja...Iesaku izlasīt manu tekstu nosūtītu 21.39

Atvainojos par dubli, jo LMT Internets tā nostrādāja...

Nesen kā pārlasīju NAP. Sarakstīts marasms un no šodienas pozīcijām tas drīzāk izklausās smieklīgi. Lai tas turpmāk nenotiktu, pirmkārt, ierosinu, ka no ministrijām pārceltie kadri uz PKC nez vai būs tie īstie speciālisti, jo viņiem bija visas iespējas caur Likumdošanas ierosinājumiem Saeimai veidot ilgtspējīgu valsts attīstību, kas šodien gan par to neliecina. Jo Likumu atrautība no NAP neliecina par pozitīvām pārmaiņām nākotnē. Padsmit gadus strādājot valsts pārvaldē man saskare bija ar vismaz 8 Likumiem un vairākiem MK normatīvajiem aktiem, kas bieži vien neiet viens ar otru kopā un kas apgrūtina ne vien ierēdņu, pašvaldību, bet arī uzņēmēju darbu. Nevajag piemirst, ka katras mazas valsts iestādes darbonītis vēl izstrādā savus Normatīvos aktiņus, kas bieži vien padara valsts birokrātijas necaursitamu, tad par kādu Eiropas naudu sekmīgu apgūšanu te var runāt? Uzdošu tikai vienu jautājumu: kā inženieris-projektētājs var saskaņot lineāra objekta tehnisko projektu(tiek finansēts no ES fondiem) ar 245 īpašniekiem(juridiskām, fiziskām personām, dibinājumiem biedrībām), kur daļa īpašnieku izmētāti pa visu plašo pasauli?! Šo jautājumu ar Čepānes kundzi mēģināju risināt Saeimas Vides un reģionālajā komisijā caur Teritoriālās plānošanas likumu, bet ministrijas ierēdne tur sēžot pat nesaprata par ko iet runa. Droši vien tas likums aizgāja tāds kāds aizgāja, arī Aizsargjoslu likumā tas netika atrunāts, drīz ies cauri būvniecības likums, kurā ir milzums problēmu, kas jāmaina, kaut vai sertificēšanas un sertifikātu izmantošanas jautājumi. Pēdējos gados rajonu centros tika nolikvidēta gandrīz lielākā daļa valsts pakalpojumu pieejamības, ber Vienas pieturas aģentūru nav joprojām. Šodien lai uzņēmējs uzsāktu vai nodotu ekspluatācijā kādu Eiropas finansētu projektu, viņam jāsavāc kaudzēm birokrātisku papīru, kas prasa ne vien dārgo laiku, bet simtiem nobraukto km uz sava rēķina. Par kādu efektīvu Eiropas naudas apgūšanu te var runāt? Kas attiecas uz Alūksni, tad tur gatavo ne tikai floristus, bet arī nagu-ragu vīlētājus, apšaubāmas kvalitātes projektu vadītājus, kur pašiem pasniedzējiem nav izglītības šajā jomā. Acīmredzot Paševicas kundze labi izprot skaistumkopšanu, toties nav nekādu zināšanu par tautsaimniecību. Uz šodienu bez darba ir palikuši daudzi 45-60 gadīgi inženieri ar labām izglītībām, zināšanām un praktisko pieredzi, bet šā vecuma cilvēkiem vājas zināšanas jaunajās tehnoloģijas-GPS uzmērījumi, AutoCad, DataCad, specifiskas projektēšanas programmas, kā dēl viņi ir varmācīgi izmesti no darba tirgus. Vai tiešām šiem cilvēkiem nevar dot individuālos kuponus, kur pats ieinteresētais atrod savu pasniedzēju, noslēdz līgumu, kaut pats piemaksājot savu daļu, ko nesedz valsts, un apgūst attiecīgo specialitāti un kļūst konkurētspējīs. Nobeigumā vēl piebildīšu, ja NAP katrs tājā ierakstītais pasākums netiks apstiprināts ar finaniāliem cipariem, tad pēc pieciem gadiem tas būs kārtējais humora un satīras gabaliņš, kāds ir šobrīd esošais. Palasiet lūdzu! Ir par ko pasmieties. Premjers man izteicās, ka it kā būšot, atliek cerēt. Vīziju uz papīriem jau tā pat ir peitiekoši daudz sacepts, tikai kaut kā tās nerealizējas. Plānošanas reģioni joprojām tās cep un velti tērē tautas naudu. Paldies ka izlasījāt. Lai Jums veicas.

Nesen kā palasīju NAP. Sarakstīts marasms un no šodienas pozīcijām tas drīzāk izklausās smieklīgs. Lai tas turpmāk nenotiktu, pirmkārt, ierosinu, ka no ministrijām pārceltie kadri uz PKC nez vai būs tie īstie speciālisti, jo viņiem bija visas iespējas caur Likumdošanas ierosinājumiem Saeimai veidot ilgtspējīgu valsts attīstību, kas šodien gan par to neliecina. Padsmit gadus strādājot valsts pārvaldē man saskare bija ar vismaz 8 Likumiem un vairākiem MK normatīvajiem aktiem, kas bieži vien neiet viens ar otru kopā un kas apgrūtina ne vien ierēdņu, pašvaldību, bet arī uzņēmēju darbu. Nevajag piemirst, ka katras mazas valsts iestādes vadonīši vēl joprojām izdod savus Normatīvos aktiņus pēc savām prāta spējām, kas bieži vien padara valsts birokrātiju necaursitamu, tad par kādu Eiropas naudu sekmīgu apgūšanu te var runāt? Uzdošu tikai vienu jautājumu: kā inženieris-projektētājs var saskaņot lineāra objekta tehnisko projektu (tiek finansēts no ES fondiem) ar 245 īpašniekiem(juridiskām, fiziskām personām, dibinājumiem biedrībām), kur daļa īpašnieku izmētāti pa visu plašo pasauli?! Šo jautājumu ar Čepānes kundzi mēģināju risināt Saeimas Vides un reģionālajā komisijā caur Teritoriālās plānošanas likumu, bet ministrijas ierēdne tur sēžot pat nesaprata par ko iet runa. Droši vien tas likums aizgāja tāds kāds aizgāja, arī Aizsargjoslu likumā tas netika atrunāts, drīz ies cauri Būvniecības likums, kur ir milzums problēmu. Kas attiecas uz Alūksni, tur VND gatavo ne tikai floristus, bet biezā slānī nagu-ragu vīlētājus,apšaubāmas kavalitātes projektu vadītajus( laikam Paševicas kundze zina tikai skaistumkopšanas problēmas), toties nav nevieni kursi inženieriem-bezdarbniekiem(45-60g. veciem), kuriem ir labas tehniskās izglītības un lielas darba pieredzes, toties vājas jauno tehnoloģiju zinības-GPS uzmērījumi, AutCad, DataCad, dažādas citas specifiskas projektēšanas programmas, jo tieši šie speciālisti būs nozīmīgi tālākai valsts attīstībai ES fondu apgūšanai. Rajonu centros tika vairumā likvidēta valsts pakalpojumu pieejamība, bet Vienas pieturas aģentūras joprojām nedarbojas. Uzņēmējiem nākas mērot pat simtiem km, lai savāktu papīru kaudzes, kas ir nepieciešami Eiropas finansēto un izstrādāto projektu uzsākšanai un nodošanai ekspluatācijā. Nobeigumā piebildīšu: ja zem katra pasākuma NAP nebūs apkašā apgūstamās naudas cīpari, tad tāds plāns būs plika graša vērts un pēc gadiem pieciem to varēs lasīt kā humora un satīras gabalu, kāds šobrīd ir esošais. Paldies ka izlasījāt! Vēlu veiksmi.

Pretestība būs liela. Turies! Nevienam kafijas dzerājam un puķu pircējam, kas tagad aktīvi komentē, nepatīk būt traucētam.

Repše tikai pamēģināja ,šai armijai pieķerties un ,kas no tā sanāca?? Viņu ir daudz par daudz un nekādu nodokļu nekad nepietiks ,šai armijai ! Pat SVF saka ,ka vajag samazināt ,nē mēs labāk samazināsim ko citu. Un tad par darba rokām nebūtu jāuztraucas,nevajadzētu saukt ,ka vajag ievest viestrādniekus,vienīgais vai viņi ,ko citu bez papīriņu ražošanas un pārbaudīšanas uz ko ir spējīgi!

visprātīgākais būtu nodot knābi valsts kontroles pakļautībā, lai vispirms likvidē cūcības valsts pārvaldē un pēc tam lai apkaro korupciju.

Un kā Jums liekas ,ko dara piemēram Satiksmes ministrija vai Labklājības ministrija??

Kā valsts pārvalde tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, tās strādā sevis uzturēšanai, tiek pieņemti likumi, kas vajadzīgi tikai pašvaldību darbiniekiem ,nevis valsts iedzīvotājiem. Birokrātiju optimizēt nav iespējams. . Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru, var secināt, ka valsts pārvalde ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskas darbības. Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur valsts kopprodukts. ES caurmērs, valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotajiem - 83 darbinieki. Latvijā, valsts darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem-143 darbinieki. Salīdzinot Valsts iestāžu darbinieku skaitu, attiecībā uz katriem 1000 strādājošiem, tad situācija ir pavisam šokējoša, par piemēru, Vācijā nodarbina 137 valsts darbiniekus uz katriem 1000 strādājošiem ,tad Latvijā pašlaik uz katriem 1000 strādājošiem ir 360 valsts iestāžu darbinieki! Ņemot valsts IKP ka mērauklu, tad Latvijas valsts un pašvaldību iestādēs būtu jāsamazina uz 95 000 darbiniekiem, kuru uzturēšana nodoķļu maksātājiem izmaksā vismaz 900 miljoniem latu gadā.

Ak, jā un kultūra arī ir nevajadzīga.....