NMPD apbalvojumu Par pašaizliedzību saņēma visa Vītoliņu plašā saime, jo ikkatram bija sava loma un pienākumi, glābjot tēvu, kam pērn, septembrī, sākās pēkšņas sāpes krūtīs, bet pēcāk tika zaudēta samaņa, un viņam apstājās sirdsdarbība.
"Tas bija saulains sestdienas rīts. Mums ir saimniecība, un katrs tajā dienā bijām savos darbos. Vakarā bijām ieplānojuši kopīgas ģimenes vakariņas, kurās tēvs gatavojās rādīt fotogrāfijas un dalīties iespaidos par neseno ceļojumu. Taču pēkšņi viņam palika slikti. Viss notika kā filmā. Iedzertās zāles nelīdzēja, atgulšanās arī ne, tēvs zaudēja samaņu. Uz brīdi tā kā pamirām, taču uzreiz bija skaidrs – jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam," stāsta pacienta meita Sarmīte Vītoliņa.
Kamēr mediķi bija ceļā, tuvinieki uz maiņām veica sirds netiešo masāžu, kamēr sirmā vīra mazbērni skrēja uz šoseju pretī brigādei, lai tā labāk atrastu ceļu uz lauku mājām. Sarmīte saka, ka glābt tēva dzīvību palīdzēja tas, ka dispečercentra mediķe telefona skaļrunī teica priekšā, kas jādara: "Ārstei bija stingra balss, kas ļāva neapjukt. Viņa deva precīzus norādījumus, kliedējot šaubas par to, ka netiksim galā. Atceros, lai iedrošinātu veikt sirds masāžu, viņa uzmundrinot vaicāja, vai esam redzējuši seriālu Pludmales patruļa."
Mediķu brigāde no Taurenes atsteidzās 13 minūšu laikā. Tikmēr ģimene attālajās lauku mājās pēc dispečercentra ārstes pa telefonu sniegtajām norādēm nepagurstoši veica atdzīvināšanas pasākumus.
"Saņēmām izsaukumu – pacients mirst, tur jau reanimē. Aizbraucām, un tur tik tiešām tuvinieki veica reanimāciju. Pārņēmām atdzīvināšanas pasākumus, un pēc brīža pacientam izdevās atjaunot sirds darbību. Nogādājām viņu slimnīcā un tagad, pēc izveseļošanās, kungs jau atkal var priecāties par dzīvi," stāsta NMPD brigādes vadītāja ārsta palīdze Mārīte Pole, kura kopā ar savu komandu par profesionālo rīcību šajā kritiskajā situācijā arī saņēma apbalvojumu.
Pieredzējusī mediķe, kura dienestā strādā jau daudzus gadus, saka, ka
pirmās palīdzības sniegšana līdz mediķu ierašanās brīdim tomēr vēl ir retums.
Par spīti tam, ka teju katram otrajam Latvijas iedzīvotājam vajadzētu būt šīm zināšanām, jo tās māca skolā vai iegūstot autovadītāja apliecību.
"Cilvēki baidās kritiskās situācijās rīkoties. Domā, ka izdarīs sliktāk, kaut ko salauzīs. Bet viena vai divas salauztas ribas pret izglābtu dzīvību nav nekas. Tas ir nieks! Arī šajā situācijā ģimene, veicot atdzīvināšanas pasākumus, sākumā baidījās salauzt pacientam ribas, kas gan nenotika. Pateicoties tuviniekiem, kungs izdzīvoja. Ja piederīgie nebūtu veikuši sirds netiešo masāžu, tad būtu bijis par vēlu..." norāda mediķe.
Šis gadījums apliecina, ka ir jābūt drosmīgam un ir aktīvi jārīkojas. Kā norāda Eiropas atdzīvināšanas padomes vadlīnijas – ja atdzīvināšanas pasākumi tiek uzsākti pirmo trīs līdz piecu minūšu laikā pēc elpošanas apstāšanās, cilvēka iespējas izdzīvot palielinās pat līdz 70%.
"Kritiskos gadījumos, skanot sirēnām, brigāde vienmēr steidz palīgā un glābj. Ir labi zināt, ka palīdzība ir ceļā un mediķi darīs visu iespējamo un neiespējamo. Taču ļoti bieži tieši pirmās minūtes un sekundes var būt izšķirošas cīņā starp dzīvību un nāvi. Un iznākums var būt atkarīgs tikai no līdzās esošo cilvēku rīcības. Palīdzības sniegšanas brīdī ir svarīgi apzināties, ka neesi viens. Kamēr brigāde ir ceļā, dispečercentra ārsts pa tālruni sniegs norādes, kā pareizi rīkoties. Aicinu ikvienu būt gataviem sniegt pirmo palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, jo daudzos gadījumos tikai tā kopīgiem spēkiem varam palīdzēt un glābt," teic NMPD direktore Liene Cipule, vienlaikus aicinot ikvienu atsvaidzināt savas zināšanas pirmajā palīdzībā.