Minētās likuma izmaiņas samazina stundu skaitu, bet, ja darbinieks pirms tam strādāja 240 stundas, un tagad strādās 220 stundas, tad 20 stundu starpība netiek izlīdzināta, tādējādi zaudētājs jebkurā gadījumā ir ārsts, jo, rēķinot pēc jaunajiem aprēķiniem medicīnas jomā strādājošajām personām, veidojas algas samazinājums līdz pat 85 eiro mēnesī, uztraucas arodbiedrība.
Samazinot normālā pagarinātā darba laika stundas, jau ar esošajiem resursiem nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbu, jo patlaban Rīgas reģionālajā centrā ir dienas, kad uz izsaukumiem neizbrauc līdz pat 10 brigādēm, kam par iemeslu ir akūts personāla trūkums, kas noteikti palielinās slodzi esošajām NMPD brigādēm. Tomēr satraukumu rada situācija ap Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas šodienas paziņojumu par streika rīkošanu, jo streika sekas gulsies uz NMPD brigāžu pleciem, jo tā laikā noteikti palielināsies izsaukumu skaits, bet, esot ierobežotam brigāžu skaitam, cietēji būs pacienti.
Turklāt NMPD ārstniecības personām, kuras strādā normālo darba laiku, algas palielinājums par slodzes pieaugumu netiks nodrošināts, norāda arodbiedrība.
Arodorganizācija aicina pārskatīt normālā pagarinātā darba laika koeficientu un piemērot tādu koeficientu, kas izlīdzina samazinājumu algas izteiksmē, kā arī "steidzami pārskatīt jautājumu par algas paaugstinājumu visām ārstniecības personām, jo jauno speciālistu piesaistei nevar būt tikai solījumi, nepieciešama normāla adekvāta darba algas samaksa".
Tāpat arodorganizācija atzinīgi vērtē NMPD direktores Sarmītes Villeres paveikto darbinieku labā, taču ir skaidri redzams, ka esošā NMPD finansējuma ietvaros nodrošināt darbiniekiem adekvātu samaksu par padarīto darbu nav iespējams.
Jau vēstīts, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.
Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.
Tāpat ziņots, ka ģimenes ārsti plāno 3. jūlijā sākt streiku un pārtraukt ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanu līdz brīdim, kad izdosies panākt vienošanos ar Veselības ministriju un valdību par streika prasību izpildi.
Ģimenes ārsti izvirzījuši vairāksa prasības, tostarp palielināt šobrīd noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 euro par 30% katru gadu turpmākos 3 gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), t.i., 1,63 euro 2018.gadā, 2,11 euro 2019. gadā, 2,75 euro 2020. gadā.