Komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (JV) sēdē jautāja, vai šobrīd norit kāda gatavošanās gadījumam, ja līdz ar Covid-19 izplatības pieaugumu potenciāli augtu arī bērnu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās slimnīcās. "Mēs saprotam, ka nākamajā etapā, iespējams, viena no auditorijām, kas varētu ciest vairāk, ir bērni," stāstīja deputāte.
Uz šo jautājumu NMPD direktore atbildēja apstiprinoši, iezīmējot vairākus priekšdarbus, kas tiek veikti. To vidū, pēc Cipules paustā, ir komunikācija ar reģionu slimnīcām par tām pieejamo gultu skaitu un šo ārstniecības iestāžu iespējām nodrošināt speciālistus bērnu aprūpē.
Tāpat pirmdien esot plānots sazināties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kas palīdzēs izstrādāt algoritmus gan bērnu novērtēšanai neatliekamās palīdzības etapā un hospitalizācijas izvērtēšanai, gan arī pārvešanas algoritmus reģionālajām slimnīcām, lai tās varētu maksimāli strādāt pēc vienotas sistēmas.
"Pamatā tiek plānots, ka šie bērni tiks virzīti uz Bērnu slimnīcu Rīgā, bet, tāpat kā ar pieaugušajiem, mēs mēģināsim vieglāku vai vidēji smagas gaitas bērnu hospitalizēšanu nodrošināt reģionālajās slimnīcās, plānojot konkrētu skaitu bērnu gultu, kuras varētu nodrošināt," skaidroja Cipule.
Jau ziņots, ka divās iepriekšējās nedēļās Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju vecuma grupā līdz deviņiem gadiem bija 66,6 gadījumi, kamēr vēl divās iepriekšējās nedēļās šādu gadījumu skaits bija vien 20.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs vakar žurnālistiem sacīja, ka šobrīd visā pasaulē vērojams, ka Covid-19 kā slimība "paliek jaunāka", biežāk ar to slimojot bērniem un jauniešiem, kas ir īpaši raksturīgs šobrīd arī Latvijā dominējošajam delta koronavīrusa paveidam.