NMPD norādīja, ka, vadoties pēc Valsts kontroles norādēm, piemēram, ja ātrās palīdzības brigādes mediķis būtu nostrādājis vidēji 40 stundas mēnesi jeb pusslodzi, tad saņemtu atvaļinājuma naudu par 168 stundām, savukārt, nostrādājot pusotru slodzi jeb 240 stundas, atvaļinājuma laikā arī saņemtu samaksu tikai par 168 stundām.
NMPD apgalvoja, ka, aprēķinot darba samaksu, ir vadījies pēc Darba likuma 6.panta un Ārstniecības likuma 53.panta, kas nosaka pagarināto darba laiku ārstniecības personām.
Dienests uzsvēra, ka Valsts kontroles iebildumi par darba samaksas aprēķināšanu brigāžu mediķiem, kuri strādā pagarinātu darba laiku, ir saistāmi ar vairāku ārējo normatīvo aktu nepilnībām. Par nepieciešamajām normatīvo aktu izmaiņām un precizējumiem pavasarī šo jautājumu skatīja Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un NMPD pārstāvju darba grupā.
NMPD atgādināja, ka patlaban tiek virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kas saistīti ar darba samaksas aprēķināšanas metodiku mediķiem, kuri strādā pagarināto darba laiku.
Dienests arī nepiekrita norādei par nepamatotu darba stāža piemaksu aprēķināšanu ātrās palīdzības brigāžu mediķiem. NMPD, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.980., vēl pērn gada sākumā piemaksas par darba stāžu ātrās palīdzības mediķiem bija jāizmaksā, pretējā gadījumā darbinieki varētu vērsties tiesā par nepamatotu darba stāža piemaksu neizmaksāšanu. Savukārt līdz ar vienotā atalgojuma sistēmas ieviešanu dienestā, darba stāža piemaksas vairs netika aprēķinātas.
„Situācijā, kad daudzi mediķi domā par darbu ārvalstīs, nav pieļaujams, ka formālu iemeslu dēļ ātrās palīdzības mediķi nesaņemtu nopelnīto samaksu un netiktu nodrošināts taisnīguma princips atalgojuma aprēķināšanā,” uzsvēra NMPD.