Pagaidām viņš vēl neprognozē, cik daudz mediķu vēl varētu pamest darbu NMPD, tomēr viens viņam esot skaidrs - ja mediķu atalgojums nākamgad netiks palielināts, atlūgumu skaits pieaugs. "Plāns par darbinieku šarmēšanu bez algu paaugstināšanas ir izgāzies," norādīja Roshofs.
Viņš skaidroja, ka saņemtie atlūgumi tika pārrunāti ar katru cilvēku individuāli, un tika izveidota arī anonīma anketa, kurā mediķus aicināja norādīt aiziešanas iemeslus. Roshofs sacīja, ka iemesli aiziet no darba bijuši dažādi, tostarp saistīti ar darba un sadzīves apstākļiem, kā arī citiem jautājumiem, tomēr visos atlūgumos kā viens no iemesliem norādīta arī milzīgā slodze un neadekvātais atalgojums.
Roshofs atzina, ka atlūgumu iesniegšanas apmērus varētu būt ietekmējusi arī publiskā diskusija par to, ka solījums par mediķu atalgojuma palielināšanu varētu arī netikt pildīts. "Izskanēja, ka solījumi paliks tikai solījumu līmenī, jo aizejošā valdība saka, ka tas ir nākamās valdības jautājums. Dienestā, ko es vadu, cilvēki mirst, un šeit nav stāsts par to, ka var būt solis pa labi vai solis pa kreisi," sacīja Roshofs.
Pēc viņa paustā, vidēji diennaktī brigāde saņem 15 līdz 20 izsaukumus, tomēr pieņemami brigādei būtu izpildīt apmēram desmit.
Roshofs uzsvēra, ka problēma ar sekundāriem izsaukumiem, kuru apmērs ir liels, patiesībā nav dienesta, bet gan veselības aprūpes problēma kopumā. Ja cilvēkam vakarā ir paaugstināts spiediens un hipertoniskā krīze, bet viņam nav, kur vērsties, tad šis cilvēks zvana uz 113. Vienlaikus sekundārie izsaukumi, Roshofa ieskatā, ir bīstama "bumba", jo ir gadījumi, kad tie var izvērties par dzīvībai bīstamiem, jo zem sadzīviskām diagnozēm var slēpties tādas, no kurām cilvēki mirst.
Patlaban Rīgas reģiona centrā strādā 735 mediķi un 254 autovadītāji. Vienlaikus, lai šis centrs varētu adekvāti darboties, būtu nepieciešami vēl papildu apmēram 200 līdz 250 mediķi uz pilnu slodzi, piebilda NMPD Rīgas centra vadītājs.
Kā ziņots, NMPD pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, kas saistīts ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.
Kā žurnālistiem sacīja dienesta direktore Liene Cipule, patlaban dienestā notiek "masveida mediķu aizplūšana", kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.
Cipule norādīja, ka situācijas risināšanai pastiprināta uzmanība tiks pievērsta brigāžu darba plānošanai un izsaukumu šķirošanai, kas iedzīvotājiem nozīmēs biežākus atteikumus gadījumos, kad nebūs apdraudēta cilvēka dzīvība.
Pēc Cipules teiktā, patlaban plānots runāt ar VM un Ministru kabinetu, lai meklētu problēmas risinājumus. Dienests rādītājus un datus par savu darbu iesniegs gan VM, gan valdībā.
Vienlaikus Cipule norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukties, ka palīdzība neatliekamos gadījumos netiks sniegta, jo dienests darbu turpinās ierastajā ritmā, proti, dzīvībai un veselībai tiešu apdraudējumu gadījumos palīdzība viennozīmīgi tikšot nodrošināta.
Jusi Kontalainens
balerina
Robis