Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.
Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.
EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.
Priekšlikumu atļaut strādāt sertificētiem speciālistiem sēdes laikā ierosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju), tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja neveikt izmaiņas sākotnējā EM priekšlikumā un aicināja lemt tikai par tiem variantiem, kādus ministrija sākotnēji piedāvāja.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju) uzsvēra, ka EM nepiedāvā "vērt vaļā vai atvieglot" skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts legalizēt skaistumkopšanas nozares darbību. "Reti kurš ir tā noaudzis kā ekonomikas ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem virtuvēs un viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu," aicināja Vitenbergs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi vērtēja EM priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties, cilvēkiem ir pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai "viņi varētu ilglaicīgi funkcionēt".
Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā gana veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai klātienē.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju) norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare darbojas nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē jau no nākamās pirmdienas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja ministrus saprast, kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu cilvēka pamata vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka VM atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera, manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM ziņojumā ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt vēlāk.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi "ļoti labu dokumentu", vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums būs epidemioloģiski drošs.
"Jāatceras, ka runa ir par gaisa pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu izvairīties no saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši kontaktējoties," skaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu sniedzējam ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat pasmejas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par iepriekš valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi - priekšlikumiem ir jābūt samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek pieņemti, sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM ar izstrādāto priekšlikumu ir "izdarījušas savu mājasdarbu", turklāt šo priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas nozarei sniegt pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.
Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents norādīja, ka tauta ir nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un attiecīgi lemt par VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties atsevišķiem skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.
"Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas nozari nedaudz lēnāk. Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem darbu varētu atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa," norādīja Kariņš.
Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai tas stātos spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība - 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.