Likumprojekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 26.septembra sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību". Likumprojekts tiek virzīts likuma "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka nepieciešams palielināt valsts budžeta ieņēmumus, lai nodrošinātu valsts funkciju pilnvērtīgu darbību un attīstītību, tostarp nepieciešams papildu finansējums veselības aprūpes, iekšējās un ārējās drošības un izglītības sistēmas attīstības nodrošināšanai.
FM atzīmē, ka akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem primārie mērķi ir neierobežot šo izstrādājumu brīvu apriti Eiropas Savienības kopējā tirgū, mazināt to ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.
Līdz ar to no 2024.gada 1.marta paredzēts triju gadu periodā pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes cigaretēm, cigāriem un cigarillām, smēķējamai tabakai (smalki sagrieztā tabaka, cita smēķējamā tabaka), tabakas lapām, karsējamai tabakai, e-šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem, lai padarītu tos mazāk pieejamus sabiedrībai, kā arī mazinātu mazumtirdzniecības cenu atšķirības starp savstarpēji aizvietojamiem produktiem. Savukārt akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana minētiem produktiem 2025.gadā un 2026.gadā notiks no 1.janvāra.
Ņemot vērā minēto tiek piedāvāts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli cigaretēm katru gadu vidēji par 5,6%, cenas pieaugumam par vienu paciņu veidojot apmēram 0,14-0,2 eiro. Pašlaik akcīzes nodokļa likme cigaretēm par vienu gramu tabakas (pēc 2023.gada akcīzes nodokļa likmes) veido aptuveni 0,14 eiro. Salīdzinājumā ar akcīzes nodokļa likmi par vienu gramu tabakas citiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, cigāriem un cigarillām tā ir 0,02 eiro, smēķējamai tabakai un tabakas lapām 0,09 eiro un karsējamai tabakai - apmēram 0,22 eiro. Aprēķinos ir izmantots pieņēmums, ka viena cigarete ir viens grams tabakas, viens cigārs - trīs grami tabakas (var saturēt līdz 6,15 gramiem tabakas), viena cigarilla - 2,65 grami tabakas.
Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Igaunijā jau no 2024.gada akcīzes nodokļa minimālā likme cigaretēm ir noteikta 169,1 eiro par 1000 gabaliem, savukārt Latvija akcīzes nodokļa minimālo likmi cigaretēm 160 eiro par 1000 gabaliem sāks piemērot no 2026.gada 1.janvāra. Lietuvā no 2024.gada paredzētā minimālā akcīzes nodokļa likme cigaretēm 138 eiro par 1000 gabaliem, kas būs par 5,9 eiro zemāka nekā 2024.gadā paredzētā akcīzes nodokļa likme Latvijā.
Cigāriem un cigarillām akcīzes nodokļa likmi katru gadu plānots celt vidēji par 23,8%, lai tuvinātu akcīzes nodokļa likmi par vienu gramu tabakas akcīzes nodokļa likmei cigaretēm un karsējamai tabakai. Līdz ar to sasniedzot 2026.gadā akcīzes nodokļa likmi 240 eiro par 1000 gabaliem, akcīzes nodokļa likmei par vienu gramu tabakas veidojot aptuveni 0,08 eiro.
Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Igaunijā no 2024.gada noteiktā minimālā akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām būs 222 eiro par 1000 gabaliem un ir paredzēts, ka 2026.gadā tā sasniegs 244 eiro par 1000 gabaliem. Savukārt Lietuvā akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām tiek piemērota par produkta svaru nevis par produkta vienībām kā tas ir Latvijā un Igaunijā. Lietuvā no 2024.gada akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām ir paredzēta 95 eiro par 1000 gramiem, kas, pārrēķinot uz likmi par vienībām (izmantojot pieņēmumu, ka viens gabals ir trīs grami tabakas) ir 285 eiro.
Smēķējamai tabakai (smalki sagrieztā tabaka un cita smēķējamā tabaka) un tabakas lapām akcīzes nodokļa likmi paredzēts celt katru gadu par 10%, līdz ar to 2026.gadā sasniedzot akcīzes nodokļa likmi 122,3 eiro par 1000 gramiem tabakas, kas par vienu gramu tabakas veidos 0,12 eiro. Pašlaik akcīzes nodokļa likme smēķējamai tabakai veido 67% no minimālā akcīzes nodokļa cigaretēm, līdz ar to arī turpmākajā akcīzes nodokļa paaugstināšanas periodā tiek saglabāta šāda proporcija.
Vienlaikus Igaunijā akcīzes nodokļa likme smēķējamai tabakai 2024.gadā ir paredzēta 112,4 eiro par 1000 gramiem, bet 2026.gadā tā sasniegs 124 eiro par 1000 gramiem. Lietuvā 2024.gadā ir plānots akcīzes nodokļa likmi smēķējamai tabakai paaugstināt līdz 112,8 eiro par 1000 gramiem.
Karsējamai tabakai akcīzes nodokļa likmi paredzēts celt katru gadu par 5%, lai 2026.gadā tā sasniegtu 252 eiro par 1000 gramiem.
Vienlaikus Igaunijā akcīzes nodokļa likme karsējamai tabakai 2024.gadā ir paredzēta 112,4 eiro par 1000 gramiem. Savukārt Lietuvā akcīzes nodokļa likmi karsējamai tabakai nosaka par produkta vienību skaitu, līdzīgi kā cigaretēm nevis kā Latvijā un Igaunijā par produkta svaru. Lietuvā no 2024.gada akcīzes nodokļa likme karsējamai tabakai ir paredzēta 79,5 eiro par 1000 gabaliem, kas, pārrēķinot uz likmi par produkta svaru, ir 260,8 eiro par 1000 gramiem.
E-šķidrumam un e-šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām akcīzes nodokļa likmi paredzēts celt katru gadu vidēji par 21%, lai 2026.gadā akcīzes nodokļa likme sasniegtu 0,35 eiro par mililitru šķidruma.
Vienlaikus Igaunijā akcīzes nodokļa likme e-šķidrumam 2024.gadā veidos 0,21 eiro par mililitru šķidruma, savukārt Lietuva 2024.gadā plāno akcīzes nodokļa likmi e-šķidrumam noteikt 0,25 eiro par mililitru šķidruma.
Tabakas aizstājējproduktiem akcīzes nodokļa likmi Latvijā paredzēts celt katru gadu vidēji par 10%, lai 2026.gadā akcīzes nodokļa likme sasniegtu 160 eiro par 1000 gramiem produkta.
Tajā pašā laikā Igaunijā akcīzes nodokļa likme tabakas aizstājējproduktiem 2024.gadā veidos 112,4 eiro par 1000 gramiem produkta, savukārt Lietuvā akcīzes nodokli tabakas aizstājējproduktiem nepiemēro.
Akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem primārie mērķi ir nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus un neierobežot šo produktu brīvu apriti Eiropas Savienības kopējā tirgū, kā arī mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu no veselības aspekta, norāda FM. Alkoholiskie dzērieni nav pirmās nepieciešamības preces. Līdz ar to akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem neietekmē iedzīvotāju līdzekļu apmēru, kas tiek izlietots pirmās nepieciešamības preču iegādei.
Laika periodā no 2015. līdz 2021.gadam, ieskaitot, katru gadu tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Tostarp akcīzes nodokļa likmes vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem, nepārsniedzot 15 absolūtā spirta tilpuma procenta, tika palielināta par 73,4%, starpproduktiem (no 15 līdz 22 absolūtā spirta tilpuma procenta) - par 85,7%, bet pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - par 28,9% un alum par 165%. Latvijā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem pēdējo reizi notika 2021.gada 1.martā.
Pašlaik Latvijā alum par 100 litriem akcīzes likme ir 8,2 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, kas izteikts ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai, bet ne mazāk kā 15,2 eiro par 100 litriem alus, raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpuma procentiem, ieskaitot, par 100 litriem - 64 eiro, vīniem, raudzētajiem dzērieniem virs sešiem absolūtā spirta tilpuma procentiem un starpproduktiem, nepārsniedzot 15 absolūtā spirta tilpuma procentus, par 100 litriem - 111 eiro, starpproduktiem no 15 līdz 22 absolūtā spirta tilpuma procentiem par 100 litriem - 185 eiro, bet pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta - 1724 eiro.
Vienlaikus Igaunijā ir paredzēts palielināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem katru gadu par 5% trīs nākamo gadu periodā. Savukārt Lietuvā akcīzes nodokļa paaugstināšana ir paredzēta 2024.gadā.
Tādējādi 2024.gadā akcīzes nodoklis par alu par katru absolūtā spirta tilpuma procentu par 100 litriem Lietuvā būs 9,46 eiro, bet Igaunijā - 13,34 eiro, par vīniem un raudzētajiem dzērieniem (Lietuvā līdz 8,5 absolūtā spirta tilpuma procentiem, Igaunijā līdz sešiem absolūtā spirta tilpuma procentiem) par 100 litriem - Lietuvā būs 109 eiro, bet Igaunijā - 66,52 eiro, par vīniem un raudzētajiem dzērieniem (Lietuvā virs 8,5 absolūtā spirta tilpuma procentiem, Igaunijā virs sešiem absolūtā spirta tilpuma procentiem) par 100 litriem - Lietuvā būs 219 eiro, bet Igaunijā - 155,21 eiro, par starpproduktiem par 100 litriem - Lietuvā līdz 15 absolūtā spirta tilpuma procentiem būs 234 eiro un virs 15 absolūtā spirta tilpuma procentiem - 333 eiro, kamēr Igaunijā būs 303,8 eiro, savukārt par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta Lietuvā akcīzes nodoklis būs 2467 eiro, bet Igaunijā - 1975 eiro.
Ņemot vērā minēto, kā arī ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas Lietuvā un Igaunijā, Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam ietvarā tika vērtētas akcīzes nodokļa palielināšanas iespējas visiem alkoholiskajiem dzērienu veidiem, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju.
Fiskāli izdevīgākais akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas variants, kas nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, paredz alkoholisko dzērienu grupai "pārējie alkoholiskie dzērieni" palielināt akcīzes nodokli katru gadu par 5% trīs nākamo gadu periodā, savukārt citām alkoholisko dzērienu grupām (alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem) palielināt katru gadu vidēji par 10% trīs nākamo gadu periodā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir paredzēta - 2024.gada 1.martā, 2025.gada 1.martā un 2026.gada 1.martā.
Tostarp paredzēts palielināt akcīzes nodokļa likmi alum no pašreizējiem 8,2 eiro par katru absolūtā spirta tilpuma procenta par 100 litriem līdz deviņiem eiro 2024.gadā, 9,8 eiro 2025.gadā un 10,8 eiro 2026.gadā.
Minimālo akcīzes nodokli alum par 100 litriem paredzēts celt no pašreizējiem 15,2 eiro līdz 16,7 eiro 2024.gadā, 18,1 eiro 2025.gadā un 20 eiro 2026.gadā.
Akcīzes nodokli vīnam tiek paredzēts celt no pašreizējiem 111 eiro par 100 litriem līdz 122 eiro 2024.gadā, 134 eiro 2025.gadā un 148 eiro 2026.gadā. Šāds pats akcīzes nodokļa likmes kāpums tiek piedāvāts arī raudzētajiem dzērieniem virs absolūtā spirta tilpuma 6%.
Savukārt raudzētajiem dzērieniem līdz absolūtā spirta tilpuma 6% akcīzes nodokļa likmi tiek paredzēts celt no pašreizējiem 64 eiro par 100 litriem līdz 70 eiro 2024.gadā, 77 eiro 2025.gadā un 85 eiro 2026.gadā.
Starpproduktiem ar absolūto spirta tilpumu līdz 15% akcīzes nodokli tiek paredzētsts celt no pašreizējiem 111 eiro par 1000 litriem līdz 122 eiro 2024.gadā, 134 eiro 2025.gadā un 148 eiro 2026.gadā.
Savukārt starpproduktiem ar absolūto spirta tilpumu no 15% līdz 22% akcīzes nodokli plānots celt no pašreizējiem 185 eiro par 1000 litriem līdz 203 eiro 2024.gadā, 222 eiro 2025.gadā un 244 eiro 2026.gadā.
Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli tiek plānots celt no pašreizējiem 1724 eiro par 100 litriem absolūtā spirta līdz 1810 eiro 2024.gadā, 1900 eiro 2025.gadā un 1995 eiro 2026.gadā.
Ņemot vērā, ka brīvostu teritorijās ar kravu pārkraušanas pakalpojumiem nodarbojas gan komersanti, kuriem ir brīvās zonas statuss, gan tādi komersanti, kuriem nav brīvās zonas statuss, veidojas nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo atbilstoši likumam "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" saņemt naftas produktus ar akcīzes nodokļa atvieglojumu var tikai tie komersanti, kuriem brīvostas teritorijā ir brīvās zonas statuss. Komersantiem, kuri nodarbojas ar kravu pārkraušanas pakalpojumiem brīvostu teritorijās, bet kuriem nav brīvās zonas statusa, ir jāizmanto naftas produkti ar standarta akcīzes nodokļa likmi, pauž FM.
Likumprojekts paredz papildināt likumu, nosakot akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem izmantošanai brīvās zonas teritorijās un brīvostu teritorijās stacionārās iekārtās, celtņos un tamlīdzīgos objektos, iekārtās, kas tiek izmantotas celtniecības darbos brīvās zonas teritorijās un brīvostu teritorijās, kā arī tehnikā, kas pēc savas konstrukcijas nav paredzēta satiksmei pa koplietošanas ceļiem.
Ņemot vērā, ka ar grozījumiem likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" tiek paplašināts naftas produktu ar akcīzes nodokļa atvieglojumu saņēmēju loks, paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmes palielināšana, lai kompensētu akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas mērķis nākamajos gados ir veicināt atjaunojamu energoresursu, tostarp elektroenerģijas, izmantošanu stacionārajās iekārtās un celtņos brīvostu teritorijās.