No ģimenes ligzdas izkritušie iestādē izaug par bēguļojošiem patērētājiem

Iespējams, tāpēc, ka tas tikai vairotu aizdomas, ka bērnu vajadzībām paredzētie līdzekļi tiek tērēti nesaimnieciski. Jo sevišķi, ņemot vērā apstākli, ka lielāko daļu laika viņi mitinās internātskolās, ko savukārt finansē Izglītības un zinātnes ministrija, piektdien raksta laikraksts Diena.Nesaimnieciskums raksturīgs arī pašiem bērnunamu audzēkņiem. Iestādē Dienai stāsta, ka jauniešiem neesot lietu vērtības izjūtas - ar sev piederošajām mantām un drēbēm viņi mainoties pēc sev vien saprotamiem likumiem, esot grūti izsekot, kas kuram pieder. "Bijuši gadījumi, kad sagriež ne tik sen pirktu ziemas jaku, lai tiktu pie jaunas. Viņiem svarīgi, lai drēbes nāktu no veikala, tad kopā ar direktoru brauc uz pilsētu un nopērk, ko kuram vajag. Jaunieši zvana no internātskolas, sūdzas, ka saplīsušas botas, un nākas iegādāties jaunas, sūtīt pa pastu. Taču patiesībā bērni savas drēbes un apavus skolā iztirgo vai apmaina pret cigaretēm un grādīgajiem dzērieniem," stāsta Līkumu sociālā darbiniece Pārsla un Boķis piebilst: "Mēs bērnu smuki saģērbjam uz 1.septembri, bet nākamajā dienā mums zvana un ziņo, ka viņam nav ko vilkt, ka viņš ir pliks. Sponsoru un ziedotāju sagādāto apģērbu jaunieši velk nelabprāt, grib tikai veikala drēbes."Daži Līkumu audzēkņi mācoties arodskolās, kurp viņiem līdzi tiek dota pārtika, materiāli, apmaksāti pusdienu rēķini. Direktors norāda: "Ja bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, skola viņu neturēs - jābrauc pakaļ. Tāpat es regulāri braucu ķert audzēkņus, kuri aizbēguši no skolas. Jo policija zvana man kā aizbildnim, un esmu braucis gan septiņos vakarā, gan divos naktī uz Rīgu, Cēsīm, Jēkabpili." Bēguļošana piederot pie daudzu bez vecāku gādības palikušo bērnu dzīvesveida, atzīmē Pārsla.Tiesībsargs Juris Jansons ziņojis par kādu jaunieti, kuram pēc pilngadības sasniegšanas atklājušās ielaistas mutes slimības... Tomēr pārmetumus, ka Līkumu audzēkņiem netiekot nodrošināti zobārstniecības pakalpojumi, Boķis noraida un saka, ka veselības aprūpe esot pierādāma: "Šis puisis tika izslēgts no skolas un nenāca uz kontaktu. Bijuši gadījumi, kad jaunieti ievedam zobārstniecības kabinetā, viņš dakteri nosauc rupjā vārdā, pagriežas un aiziet."Ilggadējie darbinieki novērojuši, ka nereti Līkumos nonāk bijušo audzēkņu atvases: "Kāpēc man pašam audzināt savus bērnus, ja to var deleģēt valstij, jo arī es tā uzaugu, - tā viņi domā. Mazākie skolas vecuma bērni bieži raud - ne tikai tāpēc, ka apzinās, ka ir pamesti, bet arī vecāku neizpildīto solījumu dēļ - piezvana, samusina, pasaka, ka atbrauks, bet tā arī neatbrauc. Lielākajai daļai svarīgākais ir alkohols, bet īsajos pārtraukumos skaidrā prātā nav uzņēmības vai drosmes apraudzīt savus bērnus vai mainīt dzīvi uz labu."Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 10.aprīļa, numurā!