Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Piektdiena, 20. septembris
Marianna, Ginters, Guntra
Patlaban viedtālruņu pārdošana ir ieņēmumu ziņā ienesīgākais un straujāk augošais sadzīves elektropreču tirgus segments

No jau pierastā televizora līdz pat viedajai mājai

Situācija elektropreču tirdzniecībā gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs parāda, ka šobrīd patērētāju izvēli būtiski ietekmē gan moderno tehnoloģiju attīstība, gan arī vēlme ikdienā lietot jau ierastās, labi pazīstamās elektropreču grupas.

Sadzīves elektropreču pārdošanas apjomi eiro izteiksmē pērn Latvijā pieauguši par 0,4%, liecina tirgus izpētes kompānijas GfK Retail and Technology Baltic dati.

Neskatoties uz to, ka kopumā pērnais gads šajā tirgū bijis stabils, atsevišķu produktu grupu segmentos notikušas būtiskas izmaiņas, Dienai pauž GfK Retail and Technology Baltic vadītājs Jānis Pilipivs. Tā, piemēram, informācijas tehnoloģiju produktu pārdošana samazinājusies par aptuveni 12 miljoniem eiro, bet telekomunikāciju produktu pārdošana saistībā ar augsto pieprasījumu pēc viedtālruņiem pieaugusi par aptuveni 17 miljoniem eiro. Savukārt plašpatēriņa elektronikas preču pārdošana tirgus piesātinātības ietekmē sarukusi par četriem miljoniem eiro jeb 4,9% pret iepriekšējo gadu.

Viedtālruņu laikmets

Pēdējos gados vislielāko ietekmi uz sadzīves elektropreču tirgu kopumā atstāj viedtālruņu pārdošana, kas ir ieņēmumu ziņā ienesīgākais un straujāk augošais no visiem sadzīves elektropreču tirgus segmentiem.

2016. gadā faktiski vairs netiek pieminēti tradicionālie mobilie telefoni, ar vārdiem "mobilais telefons" automātiski jau tiek saprasts, ka tas ir viedtelefons, saka GfK Retail and Technology Baltic vadītājs, norādot, ka arī seniori sāk no parastiem mobilajiem telefoniem pāriet uz viedtālruņiem.

Būtiskākais tirgus ieņēmumus ietekmējošais faktors pērn bija tas, ka patērētāji turpināja iegādāties dārgākus viedtālruņus, kā arī tas, ka tāds viedtālruņu tirgus spēlētājs kā Apple pazemināja savu iepriekšējo gadu izlaiduma viedtālruņu cenas tirgū. Tajā pašā laikā, rēķinot pēc pārdoto vienību skaita, tirgus pērn stagnējis. 2016. gadā Apple tirgus daļa augusi Baltijas valstīs kopumā. Īpašu pieaugumu amerikāņu kompānijas viedtālruņi uzrādījuši gada pēdējos mēnešos – no pērnā gada oktobra līdz decembrim. Līdztekus vērojams arī Apple planšetdatoru īpatsvara pieaugums.

Apple no premium segmenta pārvēršas par premium un medium segmenta spēlētāju, konstatē Pilipivs un norāda – grūti pateikt, vai tā ir pareiza stratēģija ilgtermiņā. Jauna tendence viņa skatījumā ir tā, ka telefoni augstākā un vidējā cenu segmentā kļuvuši ļoti līdzīgi gan dizaina, gan arī funkcionalitātes ziņā.

Vidējā viedtelefona cena 2016. gadā bija 343 eiro iepretī 302 eiro 2015. gadā un 267 eiro 2014. gadā. Vidējās pārdošanas cenas Latvijā ar katru gadu pieaug, jo patērētāji izvēlas dārgākus un kvalitatīvākus viedtelefonus, ar labākiem korpusa materiāliem, jaudīgākiem procesoriem un tamlīdzīgi.

Aktualitāti nezaudē premium segments, kur viedtālruņu cena ir virs 600 eiro. Latvija ir izteikta līdere dārgo viedtelefonu pirkšanā starp Baltijas valstīm. 2016. gadā katrs piektais viedtelefons Latvijā tika pārdots cenu segmentā virs 800 eiro, Igaunijā un Lietuvā – tikai katrs desmitais.

Atšķirīga ir cenu dinamika televizoru segmentā. Vidējā Latvijā pārdotā televizora cena pērn bija 506 eiro iepretī 512 eiro 2015. gadā. Ļoti strauji pērn pazeminājušās lielo ekrānu izmēru televizoru cenas, piemēram, televizora ar 60–69 collu ekrāna izmēru vidējā cena 2015. gada decembrī bija 1975 eiro, bet pēc gada jau 1591 eiro – vidējās cenas kritums gada laikā bijis 454 eiro. Tajā pašā laikā pieaug pārdoto televizoru īpatsvars ar Smart TV un īpaši Ultra HD/4k funkcionalitāti. 
 
Līderis saglabā pozīcijas

Samsung, kas ir globālā un lokālā plašpatēriņa elektronikas tirgus daudzu segmentu līderis, arī pērn, neskatoties uz skandāliem, ko kompānijai sagādāja Galaxy Note7 baterijas un pieaugošā konkurence tirgū, līderpozīcijas saglabājis. Samsung ir spēcīgas mobilo ierīču biznesa pozīcijas visās trīs Baltijas valstīs un tās pērn piedzīvoja kāpumu, saka Samsung Electronics Baltics telekomunikācijas biznesa vadītājs Māris Ķikāns. Īpaši viņš atzīmē Galaxy S7 un S7 edge popularitāti, kas devusi būtisku kāpumu viedtelefonu ar cenu virs 600 eiro segmentā.

Viņa skatījumā kopējā tirgus tendence liecinot, ka strauji pieaug vidējā cenu segmenta (200–400 eiro) tālruņu popularitāte, ko var skaidrot ar pirktspējas pieaugumu. Arvien vairāk cilvēku izvēlas nomainīt zemāku segmentu tālruņus pret viedtālruņiem, kas kļuvuši pieejamāki un sniedz visas mūsdienu komunikācijai nepieciešamās iespējas. "Pozitīvi, ka tieši Galaxy A sērijas viedtālruņi pārdošanas apjomu kāpuma ziņā pat pārsteiguši šī segmenta tirgus pieauguma rādītājus," konstatē Ķikāns.

Samsung klientus cenšas noturēt un piesaistīt, attīstot dažādus servisus, piemēram, vecā viedtālruņa iemainīšana pret atlaidi par jaunu Samsung ierīci un bezmaksas viedtālruņa apdrošināšanu pret sasistu ekrānu un ūdens bojājumiem sešu mēnešu garumā kopš telefona iegādes brīža.

Planšetdatoru tirgus galvenā atšķirība ir produktu nomaiņas cikla laiks, kas ir krietni garāks nekā citām produktu kategorijām, uzsver Ķikāns, bet arī šajā segmentā Samsung saglabājis stabilas pozīcijas –  reaģējot uz premium tipa planšetdatoru pieprasījuma pieaugumu ar lielu veiktspēju un jaudīgu bateriju, Samsung nupat prezentēja jauno Galaxy Tab 3.

Savukārt Samsung Electronics Baltics mājas elektroierīču biznesa vadītājs Sergejs Kostjučenko norāda, ka arī tādās svarīgākajās produktu grupās kā televizori un ledusskapji uzņēmums ir saglabājis līderpozīcijas vietējā tirgū. Vairumā produktu grupu Samsung izaugsme bijusi pat straujāka par pārējo tirgu.

Televizoru segmentā Samsung ieņem līderpozīciju visā Eiropā jau vienpadsmit gadu, un līdzīga tendence vērojama arī Baltijā dažādos tirgus segmentos, kā jaudīgākajiem Ultra HD izšķirtspējas un lielizmēra televizoriem. Arī S. Kostjučenko uzsver, ka tirgū kopumā strauji turpinājusi augt televizoru ar Ultra HD izšķirtspēju popularitāte, sasniedzot pat pusi no kopējā tirgus, līdzīgi arī arī lielizmēra televizoriem – aptuveni katrs desmitais pārdotais televizors ir ar 60 collu lielu vai lielāku ekrānu.

Kā pozīcijas stiprinošu jaunumu Baltijas tirgū Kostjušenko min Samsung un veikalu tīkla Euronics pilotprojektu TV Upgrade Igaunijā. Tas ir piedāvājums iegādāties televizoru uz nomaksu, maksājot fiksētu ikmēneša maksu un iespēju ik pa diviem gadiem savu televizoru nomainīt pret jaunu, t. i., līdzīgi kā auto vai telefona līzingā.

Ledusskapju tirgus tendencēs vērojams, ka strauji pieaudzis pieprasījums pēc side-by-side (ar divām blakus esošām durvīm) ledusskapjiem. Attiecīgi secināms, rezumē Samsung pārstāvis, ka augusi Baltijas valstu iedzīvotāju pirktspēja, un attiecīgi tam seko arī lielāks ražotāju piedāvājums. Novērots, ka pastāvīgi aug arī A++ un A+++ klases ledusskapju pārdošanas apjomi. Veļasmašīnu segmentā dienvidkorejiešu kompānija pērn sāka piedāvāt jaunu inovāciju ar AddWash lūku, kas ļauj mazgāšanas cikla laikā pievienot aizmirstās drēbes. Jauno AddWash veļasmašīnu pārdošanas apjomi pērn pārspējuši cerēto.

Baltijā 2% pieaugums

Pēc provizoriskajiem finanšu datiem, pašpatēriņa elektronikas preču vairumtirgotāja, a/s ELKO grupa apgrozījums Baltijā, salīdzinot ar 2015. gadu, pieaudzis par 2%, sasniedzot 98 miljonus eiro. Uzņēmuma pārdošanas direktors Baltijā Mārtiņš Pavlovskis uzsver, ka pieprasītas tehnoloģijas un zīmoli ar veiksmīgām jaunām produktu līnijām var nodrošināt labus rezultātus arī tādos krītošos tirgus segmentos kā planšetdatori un piezīmju datori. Sadarbības uzsākšana ar DELL uzņēmumam esot nodrošinājusi būtisku noieta pieaugumu tādās preču kategorijās kā biznesa klases piezīmju datori, monitori un serveru sistēmas. M. Pavlovskis norāda arī uz panākumiem vairākās interešu nišās. Aizvadītajā gadā bijis augsts pieprasījums pēc sporta aksesuāru – viedo pulksteņu un aproču – produktiem. Jau divus gadus novērota pieaugoša interese par spēļu datortehniku un aksesuāriem.

Tirgus izaugsmes tempu samazināšanās tradicionālajās produktu grupās liek domāt arī par jaunu tirgus segmentu apguvi. ELKO grupas pārdošanas direktors vērš uzmanību uz kompānijas aktivitātēm viedo māju (smart home) risinājumu jomā. "Viedo māju risinājumi pamazām nonāk mazumtirdzniecības plauktos. Ir pārkāpts tas slieksnis, kad viedo māju koncepts tika uztverts kā tāla nākotne vai luksuss. Produkti cenu ziņā ir pieejami, un to piedāvājums tirgū strauji aug. Taču, lai klienta pirmā tikšanās ar šiem risinājumiem nepiedzīvotu vilšanos, gan izplatītājiem, gan tirgotājiem un servisa sniedzējiem jāvairo zināšanas par šiem produktiem, atbildīgi attīstot šo perspektīvo tirgu," skaidro Pavlovskis.

Būtisks aspekts ir produktu savstarpējā savienojamība, vēl viens būtisks aspekts ir drošība, un pircējs cerētās drošības un ērtības vietā nedrīkst saņemt lielāku nedrošību, norāda ELKO grupas pārstāvis.

Pieskāriena vietā vārds

GfK Retail and Technology plašpatēriņa elektronikas virziena vadītājs Jurgens Boinijs nozares izstāžu kompānijas IFA rīkotajā mediju saietā Lisabonā norādījis, ka globālajā digitālo produktu tirgū gan pērn, gan arī šogad saglabājas stabili augsts apgrozījums. 2016. gadā tas bija 950 miljardi ASV dolāru ( 868,53 miljardi eiro), un šogad tas būšot līdzvērtīgs. Augošais pieprasījums attīstības valstīs, galvenokārt Āzijā, bet arī citviet, joprojām veicina pozitīvo tirgus ainu.

Dominējošais produkts tirgū bija un vismaz tuvākajā laikā būs viedtālrunis, kas nu jau tiek uztverts kā starpnieka funkciju pildītājs, kas ļauj kontrolēt dažādas ikdienā izmantojamās elektropreces, tādā veidā sekmējot tā dēvētā lietu interneta attīstību. Šī savienojamība ir būtisks faktors jaunu inovatīvu produktu ienākšanā, jo īpaši attīstīto valstu tirgos.

Savukārt tehnoloģija, kas pašlaik izvirzījusies attīstības priekšplānā, ir balss atpazīšana ierīcēs, to kontrole, vadāmība ar balsi. Tādas mobilo ierīču programmas kā Alexa (Amazon), Bixby (Samsung), Cortana (Microsoft), Google Assistant, Siri (Apple), kā arī ASV kompānijas Sonos izstrādātā maina līdzšinējo saskarnes veidu – mobilā ierīce, kas reaģēja uz pieskārienu un kustību, tagad reaģē uz balss komandu un atbild.

Tiek prognozēts, ka, sekojot tendencei, pieaugs gan šādi vadāmu produktu skaits, gan arī interese par audiotehnoloģijām vispār. Pēc tirgus tendenču izpētes kompānijas IHS Markit datiem, 2016. gadā pasaulē bija ap sešiem miljoniem šāda veida programmatūru instalāciju. No balss vadības programmām šobrīd izplatītākā ir Alexa, bet straujāk augošā – Google Assistant.

IFA forumā IHS Markit analītiķis Pols Greijs kā šobrīd tehnoloģiski noslīpētāko no balss risinājumiem minējis Amazon Alexa un arī vērsis uzmanību uz minēto programmu nozīmi viedās mājas un citu tā dēvēto gudro tehnoloģiju attīstīšanā, kas ir plašs darbalauks minēto lielkompāniju sadarbības partneriem. Līdztekus diskutabls paliek jautājums par lietotāja privātuma aizsardzības garantijām un datu drošību, izmantojot šāda veida programmas. Domājams, ka par privātuma aizsardzības garantijām un datu drošību daudz tiks runāts nākotnē.

Top komentāri

trusis nejaukais
t
neenu protams ja ar programmatuuras paliidziibu telefoni tiek padariit lietoshanai nederiigi tad visu laiku jaapeerk jauns. tas tak ir maaksliigi radiits pieprasiijums..
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas