No Latvijas izceļojošo cilvēku skaits aizvien pieaug

ĀM skaidro, ka tie ir aptuveni dati par 2012.gadu, jo pastāv atšķirība starp Iedzīvotāju reģistra, ārvalstu iestāžu sniegto informāciju un pārstāvniecību aplēsēm.Pašlaik lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, Spānijā.ĀM par svarīgu ārpolitikas rīcības virzienu atzinusi sadarbību ar diasporu, proti, veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt tās saikni ar Latviju un latvisko identitāti un stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs.Diasporas politikas mērķis ir ne tikai atbalstīt tautiešus ārzemēs, bet arī izmantot viņu potenciālu, plašāk iesaistot zinātnes, ekonomikas un kultūras jomā, veicinot Latvijas valsts attīstību. 2013.gadā ĀM sadarbībā ar citām valsts institūcijām iezīmējusi un īstenojusi četrus rīcības virzienus - veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt diasporas saikni ar Latviju un latvisko identitāti, stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā, atbalstīt tos, kas vēlas atgriezties Latvijā.2013.gadā stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, paplašinot iespējas iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot citu valstu pilsonību. Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs sniedz informāciju par jaunajām iespējām un kārtību, kā arī pieņem pieteikumus Latvijas pilsonības reģistrācijai. No šī gada Latvijas vēstniecībās Kanādā, ASV, Īrijā un Lielbritānijā tiks izveidotas četras papildu amata vietas darbam ar diasporas jautājumiem.Valstīs, kur prognozējams liels skaits pilsonības reģistrācijas pieteikumu un kurās nav Latvijas vēstniecību, piemēram, Jaunzēlandē, Austrālijā, Brazīlijā un Venecuēlā, ĀM sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) šajā gadā plāno izbraukumus uz diasporas valstīm, lai nodrošinātu pasu un personu apliecību (eID) pieteikumu pieņemšanu.2013.gadā īstenotas aktivitātes, lai veicinātu sadarbību ar diasporu un stiprinātu tās iesaisti Latvijas sabiedriskajos procesos. Kā svarīgu pasākumu ĀM atzīmē Rīgā jūlijā notikušo konferenci "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai 20". Konferences laikā pārrunāti diasporai svarīgi jautājumi, izvērtēts padarītais un iezīmi rīcības virzieni. Tāpat nozīmīgs bija Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un ĀM rīkotais pirmais Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Pasākums deva iespēju latviešu uzņēmējiem no dažādām pasaules valstīm ne tikai kontaktēties, bet arī vienoties par dažādu projektu sākšanu.Lai turpinātu foruma pēctecību un uzturētu uzņēmēju interesi, 2014.gadā plānots organizēt mazāka mēroga līdzīgu pasākumu, sapulcinot kādas atsevišķas nozares diasporas un Latvijas uzņēmējus. Šogad plānota arī ĀM iesaiste Jaunatnes forumā Rīgā. To rīkos sadarbībā ar biedrību "RED-Radošu efektu darbnīca" un Latvijas Studentu asociāciju Lielbritānijā, un tas pulcinās vairākus simtus dalībnieku gan no Latvijas, gan diasporas pārstāvjus, akcentējot jaunatnei nozīmīgus tematus, īpaši nodarbinātības jautājumu.2013.gadā tika sniegts atbalsts diasporas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, gatavojoties dalībai Dziesmu un deju svētkos. Valsts atbalstu saņēmušas 36 no 97 apzinātajām latviešu nedēļas nogales skolām. Vienlaikus organizētas izrāžu turnejas diasporas bērniem Eiropā, kā arī citi pasākumi. 2014.gadā turpinās sniegt atbalstu diasporas kolektīvu metodiskajam darbam, lai laikus gatavotos nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.Pērn ĀM strādāja, lai padarītu pieejamāku informāciju, kas ir īpaši vajadzīga tautiešiem ārzemēs. 2014.gada sākumā tiks izveidota atbilstoša sadaļa ministrijas mājaslapā, kas kalpos kā informatīvs ceļvedis Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs. Lai veicinātu Latvijas un diasporas mediju sadarbību un diasporas tematikas publicitāti medijos, 2014.gadā plānoti diasporas mediju semināri, pieredzes apmaiņas iniciatīvas, sadarbības stiprināšana ar Latvijas sabiedrisko mediju platformu, izmantojot arī sociālo mediju sniegtās iespējas komunikācijai ar tautiešiem.Atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, sniegs Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 2013.gada jūlijā valdībā pieņemtais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam. Plāns paredz informatīvas un praktiskas palīdzības sniegšanu tautiešiem, kuri plāno atgriezties Latvijā. Tāpat paredzētas latviešu valodas apmācības un atbalsts skolēniem, lai iekļautos Latvijas izglītības sistēmā.