"Cilvēki, kas atradās uz Baltkrievijas robežas, vairs tur neatrodas. Komentēt viņu atrašanās vietu Baltkrievijas teritorijā nav IeM kompetence," uzsvēra ministrijā.
Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone aģentūrai LETA apstiprināja, ka šobrīd Baltkrievijas pusē Latvijas valsts robežas tuvumā nav izvietojušies cilvēki, kuri potenciāli varētu mēģināt nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
"Valsts robežsardze, veicot savus pienākumus ārkārtējās situācijas apstākļos un tiesiskajā ietvarā, veikusi nepieciešamos pasākumus, lai valsts robežu nelikumīgi šķērsot gribētājus atgrieztu Baltkrievijā," uzsvēra Pētersone.
Iepriekš brīvprātīgās palīdzības kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis Egils Grasmanis aģentūrai LETA atklāja, ka otrdien, 24.augustā, uz Latvijas un Baltkrievijas robežu ierodoties UNHCR, atklāts, ka no neapdzīvotās teritorijas bija nozuduši visi 83 patvēruma meklētāji.
Viņš pauda bažas un satraukumu, kur naktī no 23.augusta uz 24.augustu varēja nozust 83 cilvēki, turklāt Valsts robežsardze to nespēja paskaidrot.
Grasmanis atklāja, ka 83 patvēruma meklētājiem tika iegādāta pārtika, bet 24.augustā Valsts robežsardze ziņoja par pārtikas piegādes pārtraukšanu, jo vairs nebija, kam šo pārtiku piegādāt. Palīdzības kustības pārstāvis atzina, ka 23.augusta vakarā pārtrūka arī komunikācija ar patvēruma meklētājiem.
"Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis pauda bažas un satraukumu, ka Valsts robežsardze nevarēja paskaidrot, kā četrās lokācijās patvēruma meklētāju grupas vienlaicīgi nozudušas no robežas.
Viņš atzīmēja, ka vakar Valsts robežsardze ziņojusi par 68 jauniem gadījumiem uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Grasmanis pieņēma, ka tie varētu būt daļa no tiem paši patvēruma meklētājiem, kas naktī nozuda, bet tagad atgriežas.
Tāpat satraukums tiek pausts, ka patvēruma meklētājiem jau trīs dienas netiek piegādāts ēdiens. Grasmanim ir zināms, ka patvēruma meklētāji ir uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, taču tie nonāk citos punktos. Neesot arī tiešā kontakta ar pašām bēgļu grupām.
Grasmanis gan atteicās komentēt, vai "Gribu palīdzēt bēgļiem" piedāvāja atbalstu patvēruma meklētājiem, sagatavojot pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT).
"Gribu palīdzēt bēgļiem" ziņojumā medijiem pausts, ka ir iemesls bažām par viņu dzīvību un veselību vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Aizsardzības ministrija 24.augustā publicēja fotogrāfijas, kurās redzami cilvēki starp Latvijas un Baltkrievijas robežstabiem un abās pusēs viņu ceļu ierobežo bruņoti robežsargi. "Tātad šiem cilvēkiem nebija iespējas ne iekļūt Latvijā, ne arī atgriezties Baltkrievijā," sacīja Grasmanis.
Viņš atklāja, ka pēdējās rīcībā esošās ziņas no bijušās lielākās grupas pārstāvja ir par to, ka Valsts robežsardzes pārstāvji aicināja vienu no šīm grupām pārvietoties uz citu vietu pie robežas, lai varētu viņiem efektīvāk piegādāt pārtiku un medicīnisko palīdzību. Valsts robežsardze līdz šim nav publicējusi ziņas, ka kāds šajās dienās būtu uzņemts Latvijā.
Otrkārt, šo cilvēku tuviniekiem nav izdevies ar viņiem sazināties. "Tādēļ šo cilvēku tuvinieki pēc palīdzības vērsušies biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem". Taču arī mums ir pārtrūkuši visi kontakti," stāstīja Grasmanis.
"Gribu palīdzēt bēgļiem" aicina atbildīgās iestādes - Iekšlietu ministriju, Valsts robežsardzi, Aizsardzības ministriju - paskaidrot, kas noticis ar pazudušajiem cilvēkiem, kur viņi atrodas un vai viņiem ir vajadzīga humānā palīdzība. "Īpaši lūdzam skaidrot aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) 25.augustā paustos izteikumus vietnē "Twitter", ka "šiem cilvēkiem tiek sniegta pārtika, ūdens, medicīniskā palīdzība" - vēlamies noskaidrot, vai tā joprojām ir aktuāla informācija," sacīja palīdzības kustības pārstāvis.
Kā ziņots, ECT trešdien izdevusi pagaidu noregulējumu divu nelegālo imigrantu grupu prasībās pret Poliju un Latviju, kas mēģinājuši nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā (ES) no Baltkrievijas.
Pagaidu noregulējums būs spēkā trīs nedēļas līdz 15.septembrim ieskaitot.
Tiesa, neņemot vērā nekādus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām būtu jāuzņemas Baltkrievijai, uzdevusi Polijas un Latvijas varasiestādēm visus prasītājus nodrošināt ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, atbilstošu medicīnisko aprūpi un, ja iespējams, ar pagaidu pajumti, teikts ECT izplatītajā paziņojumā.
Tajā pašā laikā tiesa uzsvērusi, ka šis lēmums nenozīmē, ka Polijai un Latvijai prasītāji būtu jāielaiž savā teritorijā.
Tiesa arī norādījusi, ka valstīm saskaņā ar vispārēji pieņemtajām starptautiskajām tiesībām un to pienākumiem, kas izriet no līgumiem, tostarp no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, ir tiesības kontrolēt savas robežas, ārvalstnieku uzturēšanos to teritorijā un viņu izraidīšanu.
Lietā pret Poliju prasītāji ir 32 Afganistānas pilsoņi, bet ar prasību pret Latviju vērsies 41 kurdu izcelsmes Irākas pilsonis, kas iestrēguši uz robežas attiecīgi starp Poliju un Baltkrieviju un Latviju un Baltkrieviju.
Jau vēstīts, ka kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 645 cilvēki.
Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.