Nu pēc pusotra gada ir redzams, ka vietvaras lēmums attaisnojies, jo jaunajai direktorei izdevies sapurināt Ķeipenes pamatskolu – virkne labu ieceru jau īstenotas, bet vēl tikpat gaida savu stundu.
No tūrisma līdz dejām
Lepses pirmā profesija nebūt nav saistīta ar pedagoģiju, lai gan bērnībā interese par šo jomu bijusi, arī ģimenē bijuši vairāki pedagogi. Tomēr, kad bija jālemj, ko tālāk darīt, izvēlējusies apgūt uzņēmējdarbību un tūrismu, mācoties Latvijas Universitātē un Biznesa augstskolā Turība. Darbs aizvedis uz viesnīcu sektoru, strādājusi gan Vašingtonā, gan Frankfurtē. Dzīve lielajās pilsētās un tās stikla būros nav sildījusi sirdi. Viņa tomēr ir lauku bērns, kuram svarīga ir daba un sava personiskā telpa. Pat Latvijas ēdiens šķitis nesalīdzināmi garšīgāks. Amerikā nereti licies, ka tādi nebūt ne līdzīgi dabas produkti kā tomāti un zemenes pēc garšas neatšķiras. Arī dzīves ritms ir tāds, ka nav pat laika sev. Daudzi strādā trijos darbos, lai spētu atmaksāt kredītus. Agnesei ar vīru, turp aizbraucot, piedāvātas teju trīs kredītkartes – pat apģērba iegādei. Arī viņai Latvijā ir kredīts, bet tas neliek tik ļoti justies tā, it kā tev patiesībā nekas nepiederētu.
Tā nu atgriezusies Latvijā. Līdz tam pedagoģija nav bijusi Agneses interešu lokā, bet nu arvien biežāk par to iedomājusies un izlēmusi mācīties Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, kur ieguvusi deju un ritmikas pedagoga kvalifikāciju. Kāpēc tieši šī specialitāte? Tāpēc, ka jau no desmit gadu vecuma dejojusi deju kolektīvā un kulises bijusi ierasta vieta, tur it bieži uzturējusies, kamēr mamma (viņa ir mūzikas skolotāja) spēlējusi pavadījumu dejotājiem. Sākotnēji Agnese strādājusi Madlienā par deju pedagoģi, bet tad piedāvāts darbs Ķeipenē – vadīt bērnu deju kolektīvu Zeltupīte. Nu jau septiņus gadus viņa to sauc par savējo. Būt par deju pedagoģi ļoti iet pie sirds. "Reizēm mulstu, kad redzu, kā bērni atsaucas un līp klāt kā dadzīši. Un klausa mani. Iespējams, viņi nolasa ko tādu, kas ar aci nav redzams," saka Agnese.
Bet kā nonākusi direktores amatā? Kad Ķeipenes pamatskolā tika meklēts jauns vadītājs, skolai tas bija kritisks brīdis. Tobrīd bijušas reālas bažas, ka, ja neviens neuzņemsies šo darbu, skolā kritīsies izglītības kvalitāte. Vienubrīd pat vesela klase aizgājusi uz Madlienu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 2. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!