Likumprojekts virzīts nākamā gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu pakotnē un plānots, ka tas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.
Grozījumus paredzēts veikt, ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu.
Ar FM izstrādātajiem grozījumiem paredzēta IIN atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām.
Pašreiz no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijā vai citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas) un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 eiro gadā.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, likumā tiks palielināts apdrošināšanas prēmiju kopējais apmērs, kas netiek aplikts ar algas nodokli no 426,86 eiro līdz 750 eiro, ja šie prēmiju maksājumi tiek veikti saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu.
Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēta IIN atbrīvojuma sliekšņa palielināšana no 1000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā atsevišķiem sociāla rakstura atvieglojumiem - palīdzībai, kas sniegta no arodbiedrības naudas līdzekļiem, palīdzībai no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem, no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem.
Tāpat ar grozījumiem tiks izslēgta norma, kas liedza mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam iespēju iesniegt algas nodokļa grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā un norma, kas nosaka, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nepiemēro neapliekamo minimumu.
Vienlaikus, ņemot vērā apstākli, ka mikrouzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, gūstot ar IIN apliekamus ienākumus, turpmāk būs tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu, tad, nosakot maksātāja diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ir pamatoti ņemt vērā arī to maksātāja ienākumu, kuru tas ir guvis no savas saimnieciskās darbības mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā.
Likumā ir noteikts, ka maksātāja attaisnotajos izdevumos var ietvert veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, tāpat likumā ir noteikti limiti šo izdevumu ietveršanai attaisnotajos izdevumos, kā arī noteikta rīcība gadījumos, ja privātajā pensiju fondā iemaksātās summas tiek izņemtas ātrāk nekā to paredz nosacījumi attaisnoto izdevumu piemērošanai. Tāpat likumā ietverts regulējums, kā IIN tiek piemērots izmaksātajam papildpensijas kapitālam un ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldījuma.
Tomēr pašlaik likumā nav atrunāta IIN piemērošanas kārtība Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) plānos gūtajam ienākumam. Nav skaidrs, vai uz PEPP produktiem attiecas tāds pats regulējums, kā uz iemaksām privātajos pensiju fondos un izmaksām no tiem, tādējādi nodokļa maksātājam nav radīta pietiekama tiesiska noteiktība.
Turpmāk arī PEPP plānos veiktās iemaksas tiks attiecinātas uz attaisnotajiem izdevumiem.
Patlaban Darba likums paredz, ka darbinieks un darba devējs var vienoties par darba veikšanu attālināti, un darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināta darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, nav noteikts citādi.
Ar grozījumiem likumā kā pastāvīga tiks ietverta norma, kas atbrīvo no aplikšanas ar nodokli kompensācijas par attālināta darba veikšanu darbiniekam 40 eiro apmērā, saglabājot obligātos nosacījumus tās piemērošanai.
Tāpat paredzēta darbinieka ienākuma izslēgšana no algas nodokļa bāzes, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu.
Lai neradītu darba devējam pārāk smagu finanšu slogu, apliekot darba devēja segto darbinieka mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu ar algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, likumā noteikts, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES un EEZ valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja studijas saistītas ar profesijas un kvalifikācijas iegūšanu, kas nepieciešama darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Maksātājam likumā ir ietverts papildu izņēmums attiecībā uz darba devēja segtajiem līdzmaksājumiem par augstākās izglītības iegūšanu, nosakot, ka segtā mācību maksa netiek aplikta ar nodokli, ja izpildās vienlaikus šādi nosacījumi - darbinieks taksācijas periodā veic līdzmaksājumus par augstākās izglītības iegūšanu vismaz 30% apmērā, darbinieks vismaz trīs gadus pēc studiju beigšanas ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, kas veicis maksājumus par tā studijām.
Likumprojekts paredz, ka nosacījums par personas pienākumu vismaz trīs gadu pēc studiju beigšanas būt darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, kas sedzis mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu, nav piemērojams, ja darbinieks vai darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar saglabāt darba tiesiskās attiecības, tostarp darbinieka veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, vai darba devēja likvidācijas gadījumā.
Ja neizpildās minētie nosacījumi, tad darbiniekam gūtais ienākums ir apliekams ar nodokli.